Dravnieka dienasgrāmata

Sākumā spiets bija ielaidies kadiķa galotnē, bet izdevās nopurināt uz bērza.

Sākušas jau ziedēt lupīnas

Pavasaris ir ātrs, saules un nektāra bagāts. Salnas ir gājušas secen (cerams, ka nebūs, ka pirms nedaudz gadiem, kad 7. jūnija salnā (salā -7C) nosala viss, kas varēja nosalt). Bišu saimju attīstība ir strauja un vismaz pāris nedēļas uz priekšu. Sācies ir spietošanas laiks un esmu dzirdējis, ka dravās, kur nav uzspēts laicīgi paplašināt, spieti karājas pa kokiem. Ziņots arī par ienākušiem spietiem. Arī man daļa saimju ir nonākušas spietošanas noskaņojumā.
Ļoti labs ienesums ir no pienenēm, šogad tās zied īpaši bagātīgi un laika apstākļi ir ideāli. Vienā novietnē, kur ,manuprāt, biju pietiekami paplašinājis apkārt plesas pieneņu lauku hektāri –viens vienīgs dzeltens paklājs. Saimes pienesušas magazīnas un gandrīz pusei savilktas māšu kanniņas. Nektārs sanests arī ligzdā un mātei nav vietas, kur dēt.

Vai straujais ienesums un labais pavasaris ir labi ,nezinu, pavasara medus būs, bet līdz avenēm daudzas saimes var izspietot un līdz ar to galvenais –meža aveņu ienesums varētu ciest. Pagājušogad pavasaris bija bez ienesuma un vēlāk iznāca rekordražīgs medusgads. Nevar jau zināt kāds laiks būs aveņu ziedēšanas laikā Visu jau nevar gribēt…. Pareizāk sakot, gribēt jau var, bet nevar dabūt. Un tad tas jau nav veselīgi.

Interesanti, vērot lielo atšķirību starp tām saimēm, kuras stāv mežu vidū un tām, kurām ir pieejami lieli pieneņu vai rapšu lauki. “Meža” saimes ir jūtami atpalikušas (relatīvi) attīstībā, jo ienesuma avotu pašlaik nav tik daudz. Tas varētu izlīdzināt iespējamo ienesumu no meža avenēm.

Bite ābeļziedā.


Ābeļziedi ir , iespējams, pavasara skaistākie ziedi. Lai arī pretendentu uz šo troni, varētu būt daudz un visi gana cienīgi.

Tādi ir pieneņu lauki! “Mācītājmuižas” un “Ērģeļbūves darbnīcas” sarkanie jumti lieliski papildina kompozīciju.

Arī turpmāk laikameļi sola saulainu un vasarīgu karstumu, pat pāri par +30C. Ābeles tūlīt būs noziedējušas, arī pienenes un dabā līdz avenēm ir īss nektāra “caurums”. Iespējams, ka siltais laiks piespiedīs avenes ziedēt ātrāk, tomēr vairāk par temperatūru, ziedēšanas laiku ietekmē dienas garums, bet tas ir nemainīgs katru gadu un darbojas kā stabilizējošs faktors.

Čaklā strādātāja pienenes ziedā. Vai var būt vēl uzcītīgāka poza?

Arī lielākā māsa neatpaliek. Varbūt pat tā ir mana krokusu kamene?

Kā veras vaļā bumbieru ziedi? Bites tos atver!!!

Gards gan!

No ziediem pie senākiem notikumiem. Šeit viens negadījums. Aprīļa vidū, atsienot plūmes, nepamanīju ka vainaga iekšpušē, sakļauto plūmes zaru un egļu skuju aizsegā ligdzu uzbūvējis un oliņas izdējis putniņš. Ieraudzīju tikai tad, kad visi zari jau bija noņemti. Vēlāk redzēju, ka mazs zaļi dzeltens putniņš ligzdā guļ, bet pēc nedēļas tā bija tukša -kāds zvērs vai lielāks putns bija izpostījis. Varbūt pēc olām, ligzdas tipa un būvēšanas vietas un spalvām kāds putnu zinātājs var noteikt sugu?

Meža zvēri ziemā un dažreiz ne tikai ziemā dzīvojas pa pagalmu un tie mazie kociņi, kuri nav apsieti tiek nograuzti. Tāpēc katru rudeni koku apsiešana ar egļu skujām ir obligāts pasākums. Šeit var redzēt plūmi “Ullena rendklode”, kurā bija ligzda, tālāk vēl apsieta “Komēta”, kuras augļi izmantoti ilustrācijai pagājušas vasaras augusta ierakstam “Īsta manta”.

Bet nu atpakaļ pie bitēm. Varbūt šī ir laba doma arī Latvijā?
dbj maija numurā informācija par to, kā kāda biškopju biedrība, lai piesaistītu cilvēkus biškopībai izīrē bišu stropus. Shēma ir vienkārša –interesents maksā gadā 90 eiro par saimi, piedalās darbos pie saimes un saņem visu medus ražu. Inventāra un materiālu izmaksas sedz, darbus vada un padomus dod biškopības krusttēvs- bišu saimes (saimju) izīrētājs. Tādā veidā biškopībai tiek piesaistīti interesenti, viņiem tiek dota iespēja pamēģināt neieguldot lielus līdzekļus un jau pirmajā gadā iegūt savu medu. Nelielā biedrībā saimes izīrēt pieteikušies jau 15 cilvēki un ja tikai daži no viņiem kļūs par biškopjiem, tas būs ieguvums gan biškopju sabiedrībai, gan dabai, gan galugalā visai sabiedrībai.
Vāciešiem vispār ir ļoti raksturīga īpašība, ko varētu to saukt par hipersocializāciju. Var tikai to apskaust un mācīties. Nelielā ciematiņā var būt vairākas desmit biedrības, sākot no trušu un baložu audzētāju apvienībām, beidzot ar sporta, dabas aizsardzības un dažādu puķu audzēšanas biedrībām. Lielajās pilsētās tas gan vairs nav tik raksturīgi. Arī „Stammtisch” ir tipisks vācu socializācijas produkts un paraugs- regulāri tiekas līdzīgu interešu vai kaut kāda cita vienojoša faktora (piemēram, darbavieta, dzīvesvieta) cilvēki, iedzer alu, diskutē, joko, vienkārši pļāpā. Parasti tas notiek reizi nedēļā un ir štammtiši, kurā par neierašanos jāmaksā soda nauda (disciplinārais sods, piem. 5 eiro), kura krājas kopējā kasē un pēc tam tiek iztērēta kopīgiem mērķiem, piemēram, daļējai kopīgo ceļojumu (tādi notiek pāris reizes gadā) izdevumu segšanai vai arī tiek ieguldīta vērtsūdeņos, piemēram, alū.

Bilde no saimju apsekošanas –tīrīju grīdiņas un pāris saimēm izlases veidā pārbaudīju barības krājumus.
Krājumu ir gana, pietieks arī ilgākam aukstuma un bezienesuma periodam, kurš varētu iestāties.
Lai arī temperatūra ļāva veikt pavasara revīziju, to nedarīju, nav vajadzīgs lieki traucēt, ja barība ir. Ar kandiju bites nebaroju, esmu nonācis pie secinājuma, ka tā ir velta naudas izsviešana. Ar kandiju var ievazāt slimības (peru puves, kaļķu perus). Arī ekonomiski tas neatmaksājas.
Sliktā laikā, kad nav putekšņu un ienesuma, saimes gan ātrāk attīstās, bet tas ne vienmēr ir pozitīvi, jo saimes var saniegt attīstības kulmināciju pirms galvenā ienesuma un „aiziet kokos”- izspietot vai arī saimju spēks jāvājina, veidojot atdaleņus.
Ja pavasaris ir labvēlīgs, tad kandija lietošanai ir nulles efekts. Kanādā kandiju baro gandrīz visi, bet tur pavasaris ir vēl vēlāks nekā mums un ienesums, kā izteicās viens amerikāņu kolēģis „ir īsāks par viņa atvaļinājumu”. Tāpēc īsā laikā jāsaaudzē spēcīgas saimes. Tomēr, neskatoties uz šo īso ienesumu, saimju ražība ir augsta, pateicoties bagātīgajai nektāraugu bāzei. Starp citu, putekšņi, kurus ASV un Kanādā izmanto kandija pagatavošanai tiek apstrādāti ar radiāciju, lai iznīcinātu peru puves ierosinātājus.

Tomēr ne par Kan-ādu, bet Kan-diju un Latv-iju runājam. Šis ir tas gadījums, kad domāju, var darīt abējādi un pareizi var būt arī abos gadījumos. Tiem, kuriem ir maz saimju, tā ir lieliska iespēja paucināties ap savām saimītēm, bet tikpat labi, ja ir plānots agrais ienesums un vajag šajā laikā spēcīgas saimes, un klimatiskie apstākļi iekrīt tādi, ka nevar tos nodrošināt, kandija lietošana var būt pamatota.

Saimes ziemojušas labi, siltā un īsā ziema patikusi. Ar kolēģi Andri pa telefonu pārrunājām ziemošanas nianses, viņš sūdzējās, ka stropus bojājusi cauna un brīnījās, ka mani , mežu vidū, caunas liek mierā. Tad vēl nezināju, ka vienā novietnē, kurā gan ir tikai 4 stropiņi, visus ir bojājusi cauna. Pie tam šī vieta ir vistālāk no meža (cik nu mums Ziemeļkurzemē tas ir iespējams). Bojājumu raksturs ir tāds pats kā Andrim, caunas iekšā nav tikušas, stropus apskrubinājušas no ārpuses.

Saimes caunu bojātajos stropos ziemojušas labi, ir spēcīgas, visas uz 10 rāmīšiem. Netālu no šīs vietas pagājušajā vasarā bija griķu lauki, dažus hektārus nenokūla un griķu ienesums turpinājās arī pēc piebarošanas septembrī.
Šīm saimēm izmantoju augšējās 12 litru barotavas un starp barotavu, kura tiek ielikta magazīnas korpusā un rāmīšiem ir brīva telpa, kurā bites savilka šūnas un sanesa medu.
Fotogrāfija no septembra pēc piebarošanas.

Pārziemināju saimītes ar visām barotavām. Varen spēcīgas, ja tagad sāktos ienesums, būtu medus.

Cīruļi arī trallina. Šī ir viena bilde, kurai vajadzētu pieslēgt cīruļu treļļus, tad būtu īstā sajūta.Tas noteikti ir iespējams, bet tik labi modernās tehnoloģijas nepārvaldu un cīruļu treļļi arī nav iedabūti ciparu formātā.

Dabā ienesuma vēl nav, vismaz pie mums blīgznas vēl nezied. Putekšņi gan iekšā nāk, bet nektāra vēl nav. Bitēm šajā laikā galvenais ir putekšņi, jo barības krājumi ir stropā.

Citādi ir kamenēm, viņa pārziemo vienatnē, bez saimes, un pavasarī sāk būvēt jaunu ligzdu. Siltais laiks tās rosina lidot, bet ienesuma vēl nav un barības (enerģijas) līdz ar to pietrūkst.
Iespējams tas bija iemesls, kāpēc krokusa ziedos bija 2 kamenes, viena vispār vairs nekustējās un gulēja ziedā saritinājusies uz sāniem, otra bezspēkā kūļājās pa zieda vidu.

Ielēju ziedos nedaudz Apiinverta, kas burkā bija palicis no rudens. Kā kamenes sūca cukursīrupu!!! Kā izslāpis ceļotājs, kurš tuksnesī atradis lampu un pēc tā paberzēšanas džins atnesis kasti ar Pilsner Urquell no ledusskapja. Nebiju domājis, ka kamenēm ir tik garš snuķītis,diemžēl, nevienā no bildēm to nevar redzēt.
Tā kamene, kura likās beigta, atžirga pirmā un aizlidoja, otru (lielāko) man nebija laika gaidīt, bet kad atgriezos, arī tās vairs nebija.

 Acīmredzot vainīgs bija enerģijas trūkums un lai arī temperatūras bija maijīgas (+15C), dabā vēl nemedo un spalvainajām bišu māsīcām „degviela” beidzās. Ceru, ka šogad sanēs ne tikai daudzas bites, bet arī daudzas kamenes un domāju, ka viņu vidū būs arī manu „krokusu” kameņu bērni

Kas vēl ir aktuāls? Sulu laiks! Latviskais nosaukums aprīlim ir Sulu mēnesis. Šogad tas sākās agrāk un ieurbu jau pirms pāris nedēļām.
Sulas ir vēl viena no tām bagātībām, kuru patieso vērtību varbūt neapzināmies. „Kas gan var būt labāks par šo” –te tiešām vietā ir Latvijas kulta pavāra firmas teiciens.
Ja vēl padomā, ka dzeramais ūdens daudzās valstīs jau ir problēma un tiek prognozēts kā pēc pāris desmitiem gadu šī problēma samilzīs un kļūs pat par iemeslu lokāliem kariem. Bet mums no bērziem kā no krāna- sulu mēnesī tek sulas –bioloģiski enerģetizēts, garšīgs un supertīrs dzēriens.

Priecīgas Lieldienas un dzeriet bērzu sulas!

Klusi,
Ar dzērves pirmo soli
Sākas pavasaris
(Sjoha Kurojanagi)

Šorīt radio ziņoja- Japānā sākas ķiršu (sakuras) ziedēšana.
Viena no pagājušās nedēļas ziņām bija, ka japāņu meteorologi atvainojas tautai par nepareizo ķiršu ziedēšanas prognozi. Ne jau meteorologi viņiem kaunīgi, bet ķiršu ziedēšanas laiks ļoti nozīmīgs.
Varbūt to var salīdzināt ar mūsu Jāņiem. Tāds pamatīgs  deviņreiz „trīsdiennieks” bez alkohola. Japāņu salas ir izstiepušās dienvidu-ziemeļu virzienā un ķiršu ziedēšanas laiks ir garš, ja tam seko uz ziemeļiem. 
Starp citu, japāņi ir pasaules čempioni medus ēšanā –vidēji 1.4 kg uz iedzīvotāju. Šajā ziņā ar viņiem var sacensties tikai vācieši, kuriem šis radītājs ir apmēram tāds pats. Apmēram trīsreiz lielāks nekā pie mums. Japāņi ir arī ilgdzīvotāji, vai tur medum nopelns, vai zivīm uzturā, vai labajai veselības aprūpes sistēmai, vai spējai iegrimt un sakārtot sevi sakuras ziedos? Varbūt no visa pa druskai…

Interesanta mājaslapa lielai japāņu medus firmai –Yamada Bee Farm. Ja gribat pieteikties darbā, lūdzu rakstiet tikai angliski, japāniski vai korejiski
http://www.3838.com/english/yamada/index.html

Sakuras laiks šogad iestājies ļoti agri. Arī mums ir agrs pavasaris un nedēļas beigas sola īsti pavasarīgu. Varbūt ziedēs lazdas, sniegpulkstenīši ir skaisti, bet gaužām mazs tas prieks, jo meiteņu daudz, bet ziedu maz.
Īstais pavasaris sāksies pēc pāris stundām, tā sakot, „pavasaris ar dokumentiem”

Krievu forumā nesen bija interesanta diskusija par biškopības ietekmi uz biškopju veselību. Biškopību pieņemts uzskatīt par ļoti veselīgu nodarbi un biškopjus par ilgdzīvotājiem, tomēr nekas nav absolūts. Pastāv tāds lietas kā iedzimtība, dzīvesveids un apstākļi. Vārdu sakot, domas dalījās un, manuprāt, ticams apgalvojums ir, ka ja saimju nav daudz, tad biškopība parasti atstāj labvēlīgu iespaidu uz veselību, bet ja darba apjoms ir ļoti liels, tad tas var būt negatīvs faktors –bieža smagumu cilāšana, smags fizisks darbs tveicē u.t.t.

Ļoti interesants materiāls no lekcijas vācu lielākā biškopju interneta foruma pirmajā sanākšanā klātienē, kura notika šā gada sākumā. Lekcijas nosaukums –„Dravošana bez muguras sāpēm” un lielākā daļa būs saprotama arī tiem, kuri vācu valodu nepārvalda. Uzejot uz mazā attēla jāuzklikšķina , lai parādās lielā bilde, tad attēla labajā augšējā stūrī ar kursoru jāuziet, lai parādās „Next” un uz priekšu!
http://www.imkerforum.de/forumtreffen_2007/schmerzfrei_imkern/

Jāsaka, ka mans šis materiāls likās ļoti noderīgs un jau esmu pasmēlies dažas idejas un atziņas. Protams, viena lieta ir dārga tehnika, bet daudz ko var panākt arī, piemēram, pareizi ceļot smagumus vai izmantojot vienkāršas ierīces.

Lai veicas pavasarī!

1. „Tas notiek Latvijā”
Laimas Muktupāvelas rakstu un Arņa Terzena fotogrāfiju sērijas apkopojums no žurnāla „Kabinets” par dažādām Latvijas vietām, kurām ir interesanti, dažkārt pat jancīgi nosaukumi (Ādams, Berlīnes krustojums, Gambija, Dupšas, arī Amjūdze un Spāre manā pusē)
Nosaukumi tikai, lai izvēlētos vietu, kuru apmeklēt, autoriem tiešām izdevies sameklēt katrā vietā rozīnītes, iejaukt mīklu un uzcept brīnumgardu kūku, kura iesaiņota melnbaltajās fotogrāfijās (tās šai krājumā iederas daudz labāk, nekā tad, ja būtu krāsainas).
Šajā grāmatā tiešām var sagaršot Latvijas laukus un apzināties cik mēs tomēr esam bagāti.
Sajūsminājies par “Tas notiek Latvijā” nopirku arī citu Terzena grāmatu -„Smagas sarunas”, kurā apkopoti raksti-intervijas no „Kabinets” ar sabiedrībā zināmiem cilvēkiem un politiķiem un piedzīvoju pamatīgu vilšanos. Aiz gara laika to var izlasīt, bet grāmatas nosaukums sevi neattaisno. Smagām sarunām būtu jābūt kaut kas no „Hard Talk”, kurā žurnālistam jāuzdod jautājumi arī par neērtām tēmām, jācenšas izvilkt no intervējamā arī to, ko tas nevēlas stāstīt,  nevis ar saviem jautājumiem un piebalsošanu izklāt sarkanu tepiķi intervējamā mēles priekšā. Iespējams, ka daļa interviju bija tapušas priekšvēlēšanu laikā, kaut arī daļa personu nebija politiķi, to rīcība un runātais,manuprāt, vismaz dažreiz nesakrita. Ja man nebija žēl tā laika, ko pavadīju šo grāmatu lasot, tad naudas (ap Ls 7) gan. Ir vēl otra grāmata ar līdzīgu nosaukumu un domājums ievirzi „Neērtās sarunas”, „Tas notiek Latvijā” apreibuma iespaidā vēlējos pirkt to kopā „Smagajām sarunām” un priecājos, ka neizdarīju.
Ir reizes, kad skopumam tomēr jāpaprasa padoms.

2. „Dārznieks un revolucionārs” 
Gunas Rukšānes grāmatu par savu vīru, izcilu dārznieku un cilvēku Jāni Rukšānu.
Nevēlos daudz par šo grāmatu rakstīt, tajā ir tik daudz interesanta gan par puķēm, gan Atmodas laiku, gan biogrāfiska materiāla caur kuru atklājas skats uz dažādiem vēstures posmiem, ka pāris vārdos daudz nepateikšu.
Šī grāmata „paņēma” arī ar savu nesamākslotību, dabiskumu, daudzveidīgumu un godīgumu. Jā, godīgumu.
Grāmatai biju uzmetis aci jau Ziemassvētku laikā. Rukšāns bija zināms (protams, neklātienē) no „Dārzs un Drava” un TF laikiem, bet nebiju pārliecināts par grāmatas vērtīgumu un tā kā naudasmaks izmisīgi raidīja fluīdus smadzeņu virzienā, ka pietiek!, pietiek!, tad roka tomēr paklausīja un nolika grāmatu atpakaļ plauktā. Veikalā tā maksāja nepilnus Ls 10. Vēlāk sūtot citu grāmatu no Atēnas, ieraudzīju arī šo. 
Grāmata arī poligrāfiski ir labā kvalitātē,atšķirībā no “Tas notiek Latvijā” , tāpēc mērķauditorijas jubilāram tā varētu būt laba dāvana.

3. „Sili deg”
Mildas Geidānas romāns par padomju laikiem, kad jauna biškopības agronome nevar iedzīvoties komunālajā dzīvoklī Rīgā un dodas atpakaļ uz laukiem. Grāmata biškopjiem!
Kādreiz domāju, ka vēlētos izlasīt kādu romānu, kur varonis dzīves sarežģījumus risina uz biškopības fona, bet neiedomājos, ka tas būs latviski. Nezinu vai romānam ir liela mākslinieciskā vērtība, bet tā ir interesanta lasāmviela biškopjiem, jo visu romānu ir runa par bitēm. Otra vērtība ir tā laika atspoguļojums, arī biškopībā, kas vecā kaluma, kolhoza laiku pieredzējušajiem dravniekiem nebūs jaunums, bet arī viņiem būs interesanti atcerēties jaunības dienas.
Milda Geidāne pati savulaik bijusi kolhoza biškope. Kādu laiku viņa ar meitu dzīvoja arī Ugālē. Atceros, ka meita šad tad zirgā jāja cauri ciematam, zināju, ka viņa tikusi represēta par karoga uzvilkšanu 15.maijā. Šeit informācija no interneta http://vip.latnet.lv/LPRA/trag_dump.htm

Cenu un iegādes informācija
„Tas notiek Latvijā”, izdevniecība ARTE, „Valters un Rapa” –Ls 7.49.
„Dārznieks un revolucionārs” ,Atēna, pirku www.atena.lv –Ls 7.50, Rozes grāmatnīcā cena Ls 9.20.
„Sili deg”, „Lata romāns” sērija, LA izdevniecība, Rozes grāmatnīcā Ls 1.65.