Pavasaris ir jau pierasti vēss. Kur var sūdzēties, lai globālā sasilšana tiktu taisnīgi sadalīta un Latvijai piešķirtu (atdotu) papildus kvotu siltumam pavasarī un vasarā? Ja pasauli pieņemts iedalīt Ziemeļos (bagātās nācijas) un Dienvidos (los bananos), tad ar iestāšanos ES varbūt esam uzņemti Ziemeļos ar izrietošām konsekvencēm klimatiskajās izpausmēs 
Pirmā aplidošanās notika 26.03 un tas nav ekstrēmi vēli, kaut parasti Kurzemē šos pirmos dravnieka pavasara svētkus sagaida marta vidū-sākumā.
Skaties pielikumu -viena no novietnēm 30.martā
Pēc tam atkal iestājās lidošanai nelabvēlīgs laiks un pirmie pavasara vitamīni –lazdas sāka ziedēt neierasti vēlu, aprīļa vidū, savukārt pirmo nektāru no blīgznām lidojošās meitenes varēja paņemt tikai aprīļa otrajā pusē. Pūpolziedu laiks bija pat pārāk labs (ir krieviem teiciens „sļiškom horošo- tože ploho” J ) un tā kā visās novietnēs ir labi noteikumi pavasara stimulējošam ienesumam un laiks bija silts, saimes sanesa daudz ziedputekšņu, kuri tagad „pārstrādāti” bitēs. Visam ir savi plusi un mīnusi- bagātīgais ziedputekšņu ienesums spēcīgi stimulēja peru audzēšanu, saimes attīstījās eksplozijveidīgi un tagad daudzas jau nonākušas spietošanas noskaņojumā. Pats arī neesmu gluži bez vainas, jaunā tipa stropi ir pirmo gadu un nenodrošināju siltajā laikā pietiekamu ventilāciju, laicīgi nepaplašināju ligzdas un neuzliku magazīnas. Tad nu nedēļas nogalē nācās piestrādāt pie radikāliem pretspietošanas paņēmieniem.
26.05 varu ierakstīt jaunu lapaspusi savā dravnieka pieredzē – ceļojošas dravniecības aizsākums. Aizvedu saimes uz rapsi. Līdz šim saimju skaits atļāva turēt tās vienā vietā. Vienā vietā stacionāri ieteicams turēt no 10-30 saimes, atkarībā no barības bāzes un tā man ir tuvu ideālam- apkārt dažāda tipa meži, kuri nodrošina ienesumu gandrīz visas dravošanas sezonas garumā. Tiesa, galvenie ienesumi ir divi-meža avenes un virši, pārējie nektāraugi tik daudz, lai nodrošinātu saimju attīstību. Ir gan izteikti divi tukšie periodi –jūnija sākums (mellenes, pienenes un dārzi beigušies, bet avenes vēl nav sākušās) un jūlijs pēc avenēm un pirms viršiem, jo tas āboliņš, kas zied mazajos meža ieskautajos laukos un vīgriezes meža pļavās ir nepietiekami. Kaut gan labvēlīgos gados ir iespējams iegūt agro pavasara medu vai medu ar vīgriežu aromātu. No otras puses, virši ir diezgan nestabils medusaugs un, piemēram, pagājušogad tie tikpat kā nemedoja.
Ceļojošas dravniecības principā ir nodrošināt bitēm ienesuma konveijeru, tādējādi panākot lielākas medus ražas, vienlaicīgi palielinot arī izmaksas. Aprēķins ir vienkāršs –medus ieguvumam jābūt lielākam par izmaksu pieaugumu J Pastāv arī risks, ka nektāraugs nelabvēlīgu laika apstākļa dēļ nemedo un vests velti. Šoreiz ar rapsi laikam šis variants, bet ņemot vērā, ka tas ir pirmais un mācību brauciens, tad rezultāts ceru, ka būs apmierinošs. Ziemas rapsis šogad nav padevies, janvāra kailsals daudzus sējumus iznīcinājis un tie jau aparti un pārsēti, savukārt atlikušie ir tukšiem laukumiem, kur augi izkrituši un rapsis pašķidrs. Arī laiks ir auksts un nektārs izdalās vāji.
Skaties peilikumu -rapšu lauks 28 maija pievakarē, tuvojas negaiss un bitītes nebāž laukā deguntiņus no stropa.
Tāpat kā cāļus skaita rudenī, ienesumu vērtē tā beigās pēc iegūtā medus daudzuma, tomēr šoreiz svarīgāka ir pieredze pārvadāšanā un kontakti –iepazinos ar inteliģentiem un rosīgiem zemniekiem, vecā kaluma agronomiem, kuri šo kultūru audzē lielās platībās un ceru uz abpusēji izdevīgu sadarbību. Vispār bites ir ideāls sadarbības paraugs – tās savā uzturā patērē ziedputekšņus un nektāru, ko iegūst no augiem un tos apputeksnējot palīdz šiem augiem turpināties, kā rezultātā vide bagātinās (nevis noplicinās, kā to bieži var vērot cilvēka darbībā). Tāpat arī ar zemniekiem- bitēm labi, jo ir nektārs un putekšņi, zemniekam tiek apputeksnēti augi, iegūtas lielākas ražas un kāda medus burciņa prēmijā, bet dravniekam medus.
Nedēļu sola vēsu, tomēr vēl zied augļu dārzi un pienenes, cerams būs arī brīži, kad bites tiks laukā un vismaz attīstībai un šūnu vilkšanai „degvielu”(nektāru) ienesīs.
Ko darit a laik – varbut tāpat ka bērniem, kūr pie eglīcs sauc pec Ziemssvētk vecīt, visiem draudzig saukt „pavasar, pavasar…..”? J
. Lielākas bažas rada Marijas un Matiasa Tūnu biodinamiskās laika prognozes, kuras balstītas uz planētu un to noteikto elementu ietekmi. Liepājnieka J. Runda latviskotas (Latvijai it kā koriģētas) prognozes publicē arī reģionālajā presē. Šīm prognozēm ir nepieklājīga tendence būt precīzākām par labi aprīkoto un izglītoto meteorologu pareģojumiem. Interesēties par tām sāku vairākus gadus iepriekš, kad februārī izlasīju prognozi gadam, ka Lieldienās būšot auksts un pat iespējams sniegs. Tā kā Lieldienas togad iekrita aprīļa vidū (ap 15. datumu),nodomāju-muļķības. Kad Lieldienās tiešām uzkrita pārdesmit centimetrus dziļš sniegs, brīnumainā kārtā palaimējās šo avīzi atrast un tajā gadā tiešām ļoti daudz paredzētā sakrita (arī sniegs sakrita 