Archive for augusts, 2006

Tschaks

Trešdiena, augusts 23rd, 2006

  

DABA (Aleksandrs Čaks(visi saka, ka esot pilsētas dzejnieks))

Un vienā vasarā,
Kad man par daudz kļuva savāda sirds,
Es aizgāju laukos.

Veselām dienām
Klīdu mežos un pļavās,
Dzēru peļķes,
Ēdu mellenes,
Un manas pēdas kļuva biezas kā ozolu miza.

Un reiz,
Kad es, iegulies zālē,
Vēroju zilgmē, kā vēji auž mākoni mazu,
Mani satika vīrs,
Vecs,
Ar lāpstu pār pleciem.

Izdzirdis manu savādo sirdi,
Teica:
“Dēls, nāc man līdz,
Iesim strādāt”
Un viņa vārdi nopūta pienenēm pūkas.

Un tā
Es visu vasaras galu
Strādāju dziļi mežā
Rokot ūdeņiem gultas.

Un tagad?

Tagad
Atkal stāvu pilsētā bulvāra vidū
Un smaidu,

Man var staigule pieteikties līdzi,
Žīds,
Mani var pagrūst gājējs, pašpuika, džentlmens,
Mani var aptraipīt tramvaji, auto-
Vienalga

 

Viršu medus…nebūs

Otrdiena, augusts 22nd, 2006

Lai gan virši ziedēja it kupli un laiks pieturējās silts, tomēr viršu medus arī šogad nav. It kā kāda lāsīte stropā iepilēja mēneša sākumā, kad ziedēja purva virši, bet tas arī viss. Būtu gan grēks par to vaimanāt, šogad jau tā ir bijis izcils medus gads un ja vēl virši būtu….tad būtu jau aizdomīgi:)

Vainīgs bija sausais laiks. Pie Spāres (Talsu raj., netālu no Usmas) abās pusēs ceļam ir virsājs, katru gadu nopriecājos par violeto paklāju, bet šogad sausumā izkaltis. Nedaudz tālāk manu bišu mežos gan ziedi skaisti, bet nektāriji sausi. Kurzemē mitruma nodrošinājums šogad bija labāks nekā Vidzemē, tāpēc var paredzēt, ka arī šajā otrā nozīmīgākajā viršu medus ieguves reģionā stāvoklis nav labāks.

Lielākā daļa manu lidojošo meiteņu ir priviliģētā stāvoklī, jo viršus var aizkacēt no pastāvīgajām novietnēm, tomēr dažas saimītes aizvedu tieši pie “zupas katla”. Koordinātes neteikšu:), bet šī ir ideāla vieta viršu ganībām, bērzu un priežu virsājs vairāki hektāri no vietas.

Fotografēts lietus laikā, ik pa brīžam krita retas un nelielas piles. Īsti rudenīga noskaņa.

Dravniecības sezona tuvojas nobeigumam. Bites liekas tādas mierīgas un lēnas, lido slinki. Tomēr, ja pamana medus smaržu, tad noskaņojums var mainīties un šajā laikā bīstama ir saimju laupīšanās, tāpēc sašaurinot ligzdas un gatavojot saimes ieziemošanai, jārīkojas uzmanīgi- nedrīkst atstāt vaļējas medus kāres, bagātīgi jālieto dūmus, ja stropa daļas noķēpā ar medu, ar slapju zāli jānoslauka vai labāk jānomazgā ar ūdeni.

Biškopības sezona ne tikai beidzas rudenī, nākamais biškopības gads arī sākas rudenī -ar saimju piebarošanu un nopakošanu. Kā saimes tiks ieziemotas, tik spēcīgas tās būs pavasarī.

 

Griķu medus

Trešdiena, augusts 16th, 2006

Griķi ir ir ļoti sens kultūraugs ar izcelsmi Centrālāzijā, bet mūsu reģionā to kultivē jau no šīs ēras pirmajiem gadsimtiem. No vēsturiskās dzimtenes augs mantojis bijību pret salu, tāpēc griķus parasti sēj jūnija sākumā, kad beigušās ir pavasara salnas. Viens no mūsu puses pieredzējušiem agronomiem gan saka, ka griķu salbijība ir pārspīlēta un viņš veiksmīgi praktizē kādu nedēļu ātrāku sēju, kas var dot priekšrocīvbas ražu vācot (iespējams ātrāk nokult). Veģetācijas periods ir īss, uzzied tie jūlijā, zied apmēram 30-40 dienas. Augu garums- ap 30-100cm stublājs, no kura attīstās 8-10 dzinumi.

80% no griķu platībām pasaulē audzē Austrumeiropā -Polijā, Baltkrievijā, Ukrainā, Krievijā, Baltijas valstīs. Griķi ir videi ļoti draudzīgs augs. Valstij iestājoties ES, šīs kultūras  platības palielinās un tas priecē.
Pirmkārt- tie nav jāsmidzina ar pesticīdiem- griķi faktiski neslimo (noteikti par labu nāk arī īsais veģetācijas laiks)
Otrkārt-griķi ļoti labi nomāc nezāles (tās nav jāapkaro-jāsmidzina herbicīdi), tāpēc ir labs priekšaugs labībām.
Treškārt- griķiem parasti nelieto mēslojumu (mēslojums būtiski nepalielina ražu un tāpēc to kaisīt nav izdevīgi. Toties videi tas ir izdevīgi:)
Ceturtkārt (last but not least)- griķi ir labs nektāraugs un tas nozīmē, ka to audzēšana ir labvēlīga biškopības attīstībai un bites ir ļoti svarīgs vides faktors.

Šādi izskatās griķu lauks, kur pavisam neplānoti (rakstīju par to iepriekš ) dabūja ganīties manas lidojošās meitenes.
  

Griķu medus
Griķi ir labs nektāraugs- 1 hektāra nektārdāsnums ir 60-150 kg, var būt arī mazāk vai vairāk. Tie vislabāk medo rīta stundās, līdz pusdienlaikam, pēc tam bites pārsvarā pārlēdzas uz citiem ziediem. Parasti griķi slikti medo karstā un sausā laikā, bet šogad bija izņēmums (izrādās, ka ne tikai no bitēm neko nevar zināt, bet arī no griķiem:) Kā jau minēju šis medus ir interesants īpatnējās garšas un aromāta dēļ. Parasti nav vienaldzīgo- ir tie, kuriem ļoti garšo un tie, kuriem aromāts ir par stipru un nepatīkamu (krāsainākais salīdzinājums, ko esmu dzirdējis- ož pēc salijuša suņa un garša pēc klepus sīrupa:)

Griķu medus ir ļoti dažāds, jo tas ir reti kad ir “tīrs griķis” un daudz ko nosaka citi ziedu “piemaisījums”. Man personīgi negaršo medus, kur griķis ļoti dominē, bet ziedu un izsvīduma medus ar griķu piešprici ir vienkārši burvīgs:)

Griķu medus ir tumšs, sarkanīgs vai pat melns, ar spēcīgu garšu un aromātu, kristalizējās parasti lieliem graudiem un kļūst tumši dzeltens.

Priekšrocības un trūkumi manā skatījumā.
Priekšrocības (gan dravnieka, gan medus ēdāja skatījumā)
1. Spēcīga garša un izteikts aromāts. Ļoti interesants medus (arī kā trūkums)
2. Viens no nedaudzajiem tumšajiem mediem, ko iegūst Latvijā, tātad labs sortimenta papildinājums, lai apmierināto tos medus kārumniekus, kuri dod priekšroku tumšām medus šķirnēm.
3. Var iegūt labas medus ražas.
4. Nodrošina labu saimju attīstību , lai augustā varētu labi izmantot viršu ienesumu.
5. Ārstnieciskā nozīme- satur daudz dzelzi (no tā arī krāsa), tāpēc ļoti vērtīgs sirds slimniekiem un sevišķi tiem, kuriem ir nosliece uz mazasinību.

Trūkumi
1. Tas pats, kas priekšrocība Nr.1.- daļai medus cienītāju šis medus negaršo
2. Kristalizējas lielos kristālos, kas vairumam nepatīk (tā kā kristalizēšanās atkarīga no citām sastāvdaļām, kuras ir jauktajā ziedu- griķu medū, šis arguments var nebūt spēkā)
3. Nav piemērots bišu ziemas barībai (kristalizējās arī šūnās).

Šogad jūlija ziedu un griķu medus ir īpaši garšīgs (vismaz man tā liekas). Vispār tā ir viena no fascinējošakajām lietām biškopībā, ka katru gadu medus ir citāds. Daudzmaz prognozējami ir rapšu medus un viršu medus, jo viršu laikā zied tikai virši un lielos rapšu laukos arī faktiski vienīgais sasniedzamais nektāraugs ir rapsis (sevišķi ziemas rapsim).

Dravnieka ieteikums
Griķu medu nav ieteicams likt tējā, kafijā vai izmantot limonādes pagatavošanā, jo garša ir pārāk specifika un nomāks tējas, kafijas vai citrona garšu. Lai izbaudītu medus garšu (tas gan attiecas arī uz citiem mediem, bet griķu jo īpaši), pieēdiet to tējai klāt ar karotīti un izgaršojiet gan medu, gan tēju (kafiju).

Vēl viena griķu bilde tuvplānā

Īsta manta

Ceturtdiena, augusts 10th, 2006

“Īsta manta” -šis jēdziens globalizācijas virzīto procesu ietekmē ir tik ļoti devalvējies. Zīmolos tiek ieguldīta milzu nauda, vesela reklāmas industrija no tā dzīvo un pelna daudz labāk nekā ražotājs, ražojot faktiski tikai divas lietas-škietamību par produkta īpašībām un nepieciešamību šo produktu iegūt. Produkts tiek uzlabots šķietami, pievienotā vērtība ir virtuāla un vizuāla, patiesā vērtība tiek aizstāta ar emocionālām asociācijām. Bet cenai jābūt pieņemamai. Galu galā galvenais uz kā var ietaupīt-ražotājs tiek spiests ražot lētāk un vairāk un tas neizbēgami ietekmē produkta kvalitāti. Īstenā kvalitāte (īstas mantas galvenā pazīme) nav svarīga, to var uzburt ar reklāmas palīdzību. S–s iepakots skaistā paciņā, skaistas sejas emocionāli pievilcīgā atmosfērā reklamē žurnālu lapās un TV ekrānos, pircējs nopērk un paliek apmierināts, jo vajadzība ir (vai tikusi radīta), tā ir apmierināta, bet tā īsti salīdzināt vai pat alternatīvas nav. Var jau pirkt zīmolus, kam būtu jāgarantē, ka tā ir “īsta manta”, bet faktiski cenas starpība starp zīmola un nezīmola (”noname” ) produktu nav adekvāta, jo zīmols nenodrošina šī produkta patieso, bet gan šķietamo vērtību. Varbūt tas neattiecas uz ļoti elitāriem zīmoliem, kur naudai parasti nav nozīmes (tā pat nedrīkst būt par mazu), bet tie zīmoli, kas orientēti uz masu-vidusmēra ikdienas preču patērētāju faktiski ir fikcija.

 Viens piemērs “iz dzīves”. Jauns produkts- jogurta dzēriens “Avene”. Ražotājs- Rīgas Piensaimnieks. Tilpums 750g. Visa paciņa viena vienīga aveņoga, milzīgas, sārtas, apsarmojošas 4 aveņu ogas 9cm (milzīga ābola) lielumā uz 3 pakas malām. Kas var būt avenīgāks un veselīgs par šādu dzērienu- augļi, pienskābās baktērijas un tauki tikai 2.0%!

Palasām sastāvu: piens, sīrups ar aveņu garšu 10%(cukurs, ūdens, ābolu koncentrāts, krāsviela -E162, dabīgam identisks aveņu aromatizētājs, biezinātāji-pektīns un ksantāna sveķi, skābuma regulētāji-citronskābe un nātrija citrāts), cukurs, stabilizētāji-pektīns un guāra sveķi, ieraugs.
(izcēlums mans)

Kur tad avenes? No avenes nosaukums, bildes uz iepakojuma un dabīgajam identisks (lasi- mākslīgs)aromatizētājs. 100% aveņu dzēriens ar 0% avenēm.

Intereses pēc nopirku (Ls 0.57) un notestēju. Jā, garšīgi, aveņu garša nedaudz sintētiska (smak malinowy). Bet faktiski- tas ir ”erzacis”, “istas mantas” viltojums. Kara laikos maizei lika klāt zāģu skaidas, kafiju grauzdēja no rudziem un tortes cepa ar saharīnu.

Vienīgais pozitīvais moments- jācer, ka uz iepakojuma uzrādīts viss sastāvs. Šajā sakarā atceros vienu radiointerviju ar LU rektoru Lāci, kurš viņš runāja par izglītības iestādes izvēli un doma bija – tirgus ekonomikā patērētājs ( un nevis pārdevējs, reklāmists vai ražotājs) ir atbildīgs par to, ko viņš nopērk

Cik reizes neesmu uzkāpis uz grābekļa (varu atzīties, ka daudzas), pērkot, piemēram, nektarīnus. Pirkta tiek cena un izskats. Pēc tam, ēdot vai spēlējot basketbolu ar atkritumu grozu, nāk atklāsme, ka šie augļi liekas norauti tūlit pēc aizmešanās, tad vesti dienām no dienvidzemes, tad ceļš cauri noliktavām, tad dienas veikalu plauktā. Un auglis ir svaigs (tikai negatavs un ķimikālijām apstrādāts), skaists un lēts. Un te tikai var atcerēties LU rektora teikto- pats Tu esi atbildīgs.

 

Neticami, bet fakts

Otrdiena, augusts 8th, 2006

“Rakstnieks ir persona, kuram rakstīšana padodas daudz grūtāk nekā citiem cilvēkiem” Smile(Tomass Manns)

Skaista medus kāre. Lielajā Latvijas stāvstropa (Dadana-Blatta) apkārē ietilpst apm. 3.5-4 kg medus. Lai savāktu 1 kg medu, bitei 5-10 reizes jāaplido apkārt zemeslodei un jāapmeklē 2-5 miljoni ziedu. Neticami, bet fakts. Tas nozīmē ka, lai piepildītu šādu kāri, bites aplido līdz 40 reizes apkārt zemeslodei un apmeklē līdz 20 miljonus ziedu. Tieši pēdējā skaitlī arī slēpjas milzīgais ieguldījums vidē- tas apputeksnēšanas darbs, ko veic bites ir grūti novērtējams (vairāk augļu un ogu, vairāk ziedu,vairāk augu daudzveidības- vairāk barības ne tikai cilvēkiem, bet arī putniem un citiem mazajiem draugiem)

 

Griķītis un Neuzvaramā Armāda

Ceturtdiena, augusts 3rd, 2006

” Pareizs vārds īstajā brīdī var būt ļoti iedarbīgs, bet neviens vārds nekad nebūs tik iedarbīgs, kā pauze īstajā brīdī” (Marks Tvens) 

Beidzot sagaidīts ir lietus. Nesen TV redzēju filmu par Austrāliju, kur lietus var nelīt gadu, tomēr cilvēki tur dzīvo, nodarbojas ar lauksaimniecību. Kad lietus beidzot uzlīst, to sēkliņu miljoni, kuri paslēpušies izkaltušajā zemē, burtiski eksplodē un pāris dienu vēlāk visa apkārtne pārvērtusies zaļā un ziedošā jūrā. Cilvēkiem prieks un dzīvniekiem barība, tāds kā dzīru laiks. Tad augi nozied, lietus nav un cikls iet savu gaitu, viss atkal paliek sarkanīgi gaišpelēks. Iedomājos, ka kaut kas līdzīgs notiek pavisam citos platuma grādos-tundrā (te limitējošais faktors nav ūdens, bet temperatūra un dienas garums). Tundrā gandrīz visu gadu valda aukstums, sniegs un mitrums, bet pāris vasaras mēnešos, kad saule spīd cauru diennakti, temperatūra ir ap 25-30 grādiem, augi zeļ un zied uz nebēdu, jo pēc dažām nedēļām diena saruks īsa, sāks pūst aukstais činuks un lidz tam jāpaspēj gan noziedēt, gan sēklas nobriedināt, gan marabu ziemeļbriežiem palīdzēt taukus uzaudzēt:)

Virši zied. Runājot ar citiem biškopjiem dzirdēju, ka dažviet sausuma dēļ tie izdeguši. Nav bijis laika mežus izstaigāt, bet tuvākajā apkārtnē liekas, ka ziedkopas ir varen kuplas un arī uz lielajā virsājā (fotogrāfijas būs), uz kuru laika un piekabes trūkuma dēļ aizvedu tikai 6 saimes (liela daļa gan nekur nav jāved, jo lai nu ar ko, ar viršiem mēs Ziemeļkurzemē neesam apdalīti), virši izskatījās varen skaisti. Gaisā, neskatoties uz samērā silto vakaru, vērmoja rudens dvesma un mežs smaržoja pēc sēnēm. Nē, sēņu šogad nav (sausums) un tā nav smarža, kura ar degunu noķerama, bet šīs sajūta ir citā “līmenī”.Smile Tā normālos (sēņu gados) izskatās mežs, kurā podiņi sēņotājus gaida.

Ar lielu prieku secināju, ka šogad arī “griķītis” nedaudz būs. Neieplānoti, tāpēc divtik patīkami. Parasti tajā vietā ir vājš jūlija ienesums un biju atstājis tikai 4 saimītes. Nebiju ieplānojis, ka viens zemnieks pāris kilometrus nostāk iesēs ap 10ha griķus un lidojošās meitenes citos ziedos lidodamas arī griķīti piekacējušas klāt. Neskatoties uz karsto laiku (griķi ir vienīgais nektāraugs, kurš vislabāk medo relatīvi zemās temperatūrās -ap 15-20C), griķi šogad esot labi medojuši. Būtu pamanījis to griķu lauku agrāk…..Smile

Vēl pāris bildes no dravnieka gaitām.

Lauks pie “Jaunrīdzniekiem”. Fotografēju mākoņu dēļ. Kā “Neuzvaramās armādas” karakuģi tie lēni un it kā draudīgi virzījās uz austrumiem.

Šīs ir kārtējās bildes no medussviešanas