“Īsta manta” -šis jēdziens globalizācijas virzīto procesu ietekmē ir tik ļoti devalvējies. Zīmolos tiek ieguldīta milzu nauda, vesela reklāmas industrija no tā dzīvo un pelna daudz labāk nekā ražotājs, ražojot faktiski tikai divas lietas-škietamību par produkta īpašībām un nepieciešamību šo produktu iegūt. Produkts tiek uzlabots šķietami, pievienotā vērtība ir virtuāla un vizuāla, patiesā vērtība tiek aizstāta ar emocionālām asociācijām. Bet cenai jābūt pieņemamai. Galu galā galvenais uz kā var ietaupīt-ražotājs tiek spiests ražot lētāk un vairāk un tas neizbēgami ietekmē produkta kvalitāti. Īstenā kvalitāte (īstas mantas galvenā pazīme) nav svarīga, to var uzburt ar reklāmas palīdzību. S–s iepakots skaistā paciņā, skaistas sejas emocionāli pievilcīgā atmosfērā reklamē žurnālu lapās un TV ekrānos, pircējs nopērk un paliek apmierināts, jo vajadzība ir (vai tikusi radīta), tā ir apmierināta, bet tā īsti salīdzināt vai pat alternatīvas nav. Var jau pirkt zīmolus, kam būtu jāgarantē, ka tā ir “īsta manta”, bet faktiski cenas starpība starp zīmola un nezīmola (”noname” ) produktu nav adekvāta, jo zīmols nenodrošina šī produkta patieso, bet gan šķietamo vērtību. Varbūt tas neattiecas uz ļoti elitāriem zīmoliem, kur naudai parasti nav nozīmes (tā pat nedrīkst būt par mazu), bet tie zīmoli, kas orientēti uz masu-vidusmēra ikdienas preču patērētāju faktiski ir fikcija.
Viens piemērs “iz dzīves”. Jauns produkts- jogurta dzēriens “Avene”. Ražotājs- Rīgas Piensaimnieks. Tilpums 750g. Visa paciņa viena vienīga aveņoga, milzīgas, sārtas, apsarmojošas 4 aveņu ogas 9cm (milzīga ābola) lielumā uz 3 pakas malām. Kas var būt avenīgāks un veselīgs par šādu dzērienu- augļi, pienskābās baktērijas un tauki tikai 2.0%!
Palasām sastāvu: piens, sīrups ar aveņu garšu 10%(cukurs, ūdens, ābolu koncentrāts, krāsviela -E162, dabīgam identisks aveņu aromatizētājs, biezinātāji-pektīns un ksantāna sveķi, skābuma regulētāji-citronskābe un nātrija citrāts), cukurs, stabilizētāji-pektīns un guāra sveķi, ieraugs.
(izcēlums mans)
Kur tad avenes? No avenes nosaukums, bildes uz iepakojuma un dabīgajam identisks (lasi- mākslīgs)aromatizētājs. 100% aveņu dzēriens ar 0% avenēm.
Intereses pēc nopirku (Ls 0.57) un notestēju. Jā, garšīgi, aveņu garša nedaudz sintētiska (smak malinowy). Bet faktiski- tas ir ”erzacis”, “istas mantas” viltojums. Kara laikos maizei lika klāt zāģu skaidas, kafiju grauzdēja no rudziem un tortes cepa ar saharīnu.
Vienīgais pozitīvais moments- jācer, ka uz iepakojuma uzrādīts viss sastāvs. Šajā sakarā atceros vienu radiointerviju ar LU rektoru Lāci, kurš viņš runāja par izglītības iestādes izvēli un doma bija – tirgus ekonomikā patērētājs ( un nevis pārdevējs, reklāmists vai ražotājs) ir atbildīgs par to, ko viņš nopērk.
Cik reizes neesmu uzkāpis uz grābekļa (varu atzīties, ka daudzas), pērkot, piemēram, nektarīnus. Pirkta tiek cena un izskats. Pēc tam, ēdot vai spēlējot basketbolu ar atkritumu grozu, nāk atklāsme, ka šie augļi liekas norauti tūlit pēc aizmešanās, tad vesti dienām no dienvidzemes, tad ceļš cauri noliktavām, tad dienas veikalu plauktā. Un auglis ir svaigs (tikai negatavs un ķimikālijām apstrādāts), skaists un lēts. Un te tikai var atcerēties LU rektora teikto- pats Tu esi atbildīgs.
