Griķi ir ir ļoti sens kultūraugs ar izcelsmi Centrālāzijā, bet mūsu reģionā to kultivē jau no šīs ēras pirmajiem gadsimtiem. No vēsturiskās dzimtenes augs mantojis bijību pret salu, tāpēc griķus parasti sēj jūnija sākumā, kad beigušās ir pavasara salnas. Viens no mūsu puses pieredzējušiem agronomiem gan saka, ka griķu salbijība ir pārspīlēta un viņš veiksmīgi praktizē kādu nedēļu ātrāku sēju, kas var dot priekšrocīvbas ražu vācot (iespējams ātrāk nokult). Veģetācijas periods ir īss, uzzied tie jūlijā, zied apmēram 30-40 dienas. Augu garums- ap 30-100cm stublājs, no kura attīstās 8-10 dzinumi.
80% no griķu platībām pasaulē audzē Austrumeiropā -Polijā, Baltkrievijā, Ukrainā, Krievijā, Baltijas valstīs. Griķi ir videi ļoti draudzīgs augs. Valstij iestājoties ES, šīs kultūras platības palielinās un tas priecē.
Pirmkārt- tie nav jāsmidzina ar pesticīdiem- griķi faktiski neslimo (noteikti par labu nāk arī īsais veģetācijas laiks)
Otrkārt-griķi ļoti labi nomāc nezāles (tās nav jāapkaro-jāsmidzina herbicīdi), tāpēc ir labs priekšaugs labībām.
Treškārt- griķiem parasti nelieto mēslojumu (mēslojums būtiski nepalielina ražu un tāpēc to kaisīt nav izdevīgi. Toties videi tas ir izdevīgi:)
Ceturtkārt (last but not least)- griķi ir labs nektāraugs un tas nozīmē, ka to audzēšana ir labvēlīga biškopības attīstībai un bites ir ļoti svarīgs vides faktors.
Šādi izskatās griķu lauks, kur pavisam neplānoti (rakstīju par to iepriekš ) dabūja ganīties manas lidojošās meitenes.
Griķu medus
Griķi ir labs nektāraugs- 1 hektāra nektārdāsnums ir 60-150 kg, var būt arī mazāk vai vairāk. Tie vislabāk medo rīta stundās, līdz pusdienlaikam, pēc tam bites pārsvarā pārlēdzas uz citiem ziediem. Parasti griķi slikti medo karstā un sausā laikā, bet šogad bija izņēmums (izrādās, ka ne tikai no bitēm neko nevar zināt, bet arī no griķiem:) Kā jau minēju šis medus ir interesants īpatnējās garšas un aromāta dēļ. Parasti nav vienaldzīgo- ir tie, kuriem ļoti garšo un tie, kuriem aromāts ir par stipru un nepatīkamu (krāsainākais salīdzinājums, ko esmu dzirdējis- ož pēc salijuša suņa un garša pēc klepus sīrupa:)
Griķu medus ir ļoti dažāds, jo tas ir reti kad ir “tīrs griķis” un daudz ko nosaka citi ziedu “piemaisījums”. Man personīgi negaršo medus, kur griķis ļoti dominē, bet ziedu un izsvīduma medus ar griķu piešprici ir vienkārši burvīgs:)
Griķu medus ir tumšs, sarkanīgs vai pat melns, ar spēcīgu garšu un aromātu, kristalizējās parasti lieliem graudiem un kļūst tumši dzeltens.
Priekšrocības un trūkumi manā skatījumā.
Priekšrocības (gan dravnieka, gan medus ēdāja skatījumā)
1. Spēcīga garša un izteikts aromāts. Ļoti interesants medus (arī kā trūkums)
2. Viens no nedaudzajiem tumšajiem mediem, ko iegūst Latvijā, tātad labs sortimenta papildinājums, lai apmierināto tos medus kārumniekus, kuri dod priekšroku tumšām medus šķirnēm.
3. Var iegūt labas medus ražas.
4. Nodrošina labu saimju attīstību , lai augustā varētu labi izmantot viršu ienesumu.
5. Ārstnieciskā nozīme- satur daudz dzelzi (no tā arī krāsa), tāpēc ļoti vērtīgs sirds slimniekiem un sevišķi tiem, kuriem ir nosliece uz mazasinību.
Trūkumi
1. Tas pats, kas priekšrocība Nr.1.- daļai medus cienītāju šis medus negaršo
2. Kristalizējas lielos kristālos, kas vairumam nepatīk (tā kā kristalizēšanās atkarīga no citām sastāvdaļām, kuras ir jauktajā ziedu- griķu medū, šis arguments var nebūt spēkā)
3. Nav piemērots bišu ziemas barībai (kristalizējās arī šūnās).
Šogad jūlija ziedu un griķu medus ir īpaši garšīgs (vismaz man tā liekas). Vispār tā ir viena no fascinējošakajām lietām biškopībā, ka katru gadu medus ir citāds. Daudzmaz prognozējami ir rapšu medus un viršu medus, jo viršu laikā zied tikai virši un lielos rapšu laukos arī faktiski vienīgais sasniedzamais nektāraugs ir rapsis (sevišķi ziemas rapsim).
Dravnieka ieteikums
Griķu medu nav ieteicams likt tējā, kafijā vai izmantot limonādes pagatavošanā, jo garša ir pārāk specifika un nomāks tējas, kafijas vai citrona garšu. Lai izbaudītu medus garšu (tas gan attiecas arī uz citiem mediem, bet griķu jo īpaši), pieēdiet to tējai klāt ar karotīti un izgaršojiet gan medu, gan tēju (kafiju).
Vēl viena griķu bilde tuvplānā
Skatos Jūsu mājas lapā nav rakstiņa,par kuru pasmaidīt. Pilnīgie iesācēji medus jomā mani sapratīs, bet bitenieki varēs pasmaidīt. Reiz vienā gadā, kā jau ierasts mani viens radagabals, kuram pie mājas dārzā daži bišu stropi,aicināja iepirk medu ziemas baudīšanai. Ņēmu maku un devos ceļā. Kā jau parasti man atstātās trīs 3 litru burkas bija sagatavotas,noskaitīju naudiņu un braucu mājās. Pa ceļam veikalā pēc mīkstas baltmaizītes un piena litra un tad veikli mājā un pie burkas klāt. Mīlīši!!!Visu emociju buķeti neaprastīšu,bet teikšu konkrēti. Nodomāju- lops ne vecis,viņš taču tām savām bitēm ir ļāvis pie atejas bedres baroties!!??
Ostīju,garšoju. Nu toč – kas par jocīgu garšu? Teikšu kā ir visu ziemu mocījos pretrunīgās domās. No vienas puses bites taču ir tīrīgi zvēriņi,no otras – vella vecis,kas to zina, ko viņš brūvē!?
…. Tikai nākamajā vasarā man viens draugs pastāstīja, ko nozīmē…griķu medus! Bet jūs te dzelzs,veselīgi,sirds u. t.t. šausmas tās bija,kamēr dzīvoju neziņā!!!
Visu jauku Sarmīte!
Kaiminš aizdeva sēklu,Jāņos iesēju,lai uz augustu apmēram ziedētu.Sausums,sausums-augusta beigās tik lietus….Man tagad griķi beidz ziedēt….
(Baldone)