Archive for oktobris, 2006

Bez sniega un bez gulbjiem

Pirmdiena, oktobris 30th, 2006

Kāpēc gan dienas ierakstam vienmēr jāsākas ar dienas citātu? Kādreiz tas nevar ar citātu beigties?. Pārmaiņu pēc.

Sestdien vēl bija oktobra beigām neraksturīgi plusi un rudens vētrām raksturīgs pūtiens. Lai arī brāzmas mums mežu vidū nesasniedza pa radio skandētos ātrumus, tomēr cepure būtu jāuzmana, ja vien to nēsātu. Dienasvidū pāri laukam laidās prom sudrabaini gulbji. Kādu brīdi bars sastinga gaisā, laikam vēja pūsma augšā bija krietna un vadošo putnu nomainīt pārāk daudz brīvprātīgo laikam nepieteicās. Ilgi gan tas nevilkās, kāsis sakārtojās un aizlaidās tālāk, kā teikts vienā no gulbju likumiem :”Pārceļošanas laikā laiks ir nauda”… vai kaut kā tamlīdzīgi.

Bet sniegs nāk. Šajā sakarā arī dienas citāts no Imanta Ziedoņa. Tautas ticējumi darbojasSmile

“Drīz upēm skaidru ledu acīs liks
Kad gulbji aizlaižas
Tad trešā dienā snigs.

Bet grūtākās mums būs šīs dienas trīs
Bez sniega
Un bez gulbjiem debesīs”

Medus no Dravnieka-šķirnes, cenas un piegāde

Ceturtdiena, oktobris 26th, 2006

Ievākšanas vieta

Medus ievākts civilizācijas maz skartā vidē Ziemeļkurzemē- Ugāles un Zlēku mežos, valkos, pļavās un laukos. Procesam Jūs varat sekot līdzi, ja regulāri lasiet ierakstus Dravnieka Dienasgrāmatā.
Neesmu talantīgs pārdevējs un man ne visai patīk piedāvāt, bet lai varētu ar bitēm darboties, medus ir jāpārdod. No otras puses, ir viegli pārdot produktu ar ko lepojos un par kura kvalitāti un noderīgumu pircējam esmu pārliecināts. Man patīk arī par medu stāstīt (ja steidzaties, iesaku jautājumus par medu un bitēm neuzdot, netiksiet tik ātri vaļā)Smile

Iegādājoties šo medu, jūs iegūstat ne tikai vērtīgu, bioloģiski aktīvu, dabisku produktu, bet  atbalstāt arī vidi, tos Latvijas stūrīšus, kur labos darbus veic manas bites, kā arī manu darbu un dzīvesveidu, tā nodrošinot papildus motivāciju un resursus turpināt.

Iepakojums un tā veidi
Viss medus ir iepildīts jaunā tarā (tātad nekādu pēc kečupiem smaržojošu vāciņu vai burciņu, kuras piesūkušās ar atmiņām par marinētiem gurķīšiem). Medu var ļoti viegli sabojāt iepildot traukos, kuros saglabājušās iepriekšējo produktu smaržas vai arī  hermētiski nenoslēdzot, glabājot blakus produktiem ar izteiktu smaržu/smaku.
Iepakojumi ir stikla burciņas ar metāla vāciņiem -300, 500 un 1200g, plastmasas spainīši 1400 un 4200g un stikla burciņas ar hermētisku stikla vāciņu un metāla aizslēgu (lieliski piemērotas dāvanām) -700g un 1400g.
Atsevišķas medus šķirnes ir vēl spaiņos, tāpēc tās iespējams iegādāties arī iepakojumos, kuri pie šķirnes nav norādīti. Medus daudzums ir ierobežots, tā kā pārdodu tikai paša iegūto medu, pēc krājumu pārdošanas tas vairs nebūs nopērkams. Šogad gan ir medus gadus un ceru, ka ja ne visas šķirnes un iepakojumi, tad vispār medus līdz nākamajam ienesumam pietiks.
 

2006.gada ievākums

Nr.1 Meža aveņu medus
Ievākts jūnija vidū-jūnija beigās.
Gaišs, bāli dzeltens, aromātisks ar maigu garšu. Šis medus arī literatūrā atzīmēts kā „medus aristokrāts”, tas ir viens aromātiskākajiem. Tā kā manas dravas atrodas mežu vidū, šo medu iegūstu regulāri (lai arī garša pa gadiem atšķiras- „tīru” aveņu medu faktiski nevar iegūt, jo šajā laikā zied arī krūkļi, pļavu puķes un citi ziedaugi). Ievākts bioloģiski aktīvākajā laikā –ap Jāņiem, kad parasti vāc zāļu tējas un sien pirts slotiņas.
Stikla burciņas: 300g –Ls 1.30, 500g –Ls 2.50
Plastmasas spainīši : 4.2kg- Ls 12.00

Nr.2 PēcJāņu meža ienesums (izsvīduma medus)
Ievākts jūnija beigās-jūlijā.
Gaišs līdz dzeltens, ar izsvīduma medum raksturīgo garšu. Satur daudz minerālvielas.
Stikla burciņas:  300g –Ls 1.20, 500g –Ls 2.00, 1200g-Ls 3.80
Plastmasas spainīši : 1400g –Ls 4.00,  4200g –Ls 10.00
Hermētiskās stikla burciņas ar stikla vāku un metāla aizslēgu : 700g  -Ls 3.50, 1400g –Ls 5.50

Nr.3 Griķu medus + meža ienesums
Ievākts jūlijā.
Tumši brūngans, ar griķu medum raksturīgu garšu un aromātu, kura pateicoties meža ienesumam nav tik izteikta kā tīram griķu medum, tomēr tā dominē. Satur daudz dzelzs savienojumus, īpaši ieteicama sirds slimniekiem, kā arī lai uzlabotu asins sastāvu.Ja griķu medus garša un aromāts nav zināmi, tad labāk iegādāties sākumā nedaudz vai, ja iespējams, palūgt pārdevējam nogaršot. Parasti pret „griķīti” nav vienaldzīgo- ir vai nu cienītāji vai noliedzēji.
Stikla burciņas:  500g. –Ls 2.00, 1200g –Ls 4.00
Plastmasas spainīši: 1400g. –Ls 4.20

Nr.4
Pieneņu –meža aveņu medus
Ievākts maija beigās-jūlija beigās.
Līdzīgs meža aveņu medum, bet nedaudz dzeltenīgāku nokrāsu. Maiga, bet asāka nekā meža aveņu medum garša, aromātisks. Šo medu ieguvu tikai vienā novietnē, kura atrodas Ugāles pagasta Modēs, tā ka šis  medus ir ļoti „modīgs”Smile
Stikla burciņas:  300g –Ls 1.20, 500g –Ls 2.00 

Nr.5 Jūlija meža ienesums+griķi
Ievākts jūlijā.
Tumši brūngans, kristalizējoties kļūst krietni gaišāks, griķu aromāts un piegarša mazāk jūtama nekā Nr.3 un Nr.6. Griķu medus un meža izsvīduma medus kombinācija veido interesantu un sabalansētu garšas kombinācija, kurā griķu aromāts un garša praktiski nav jūtama, bet piešķir medum „rozīnīti”. Šis medus noteikti var iegaršoties pat zvērinātiem griķu medus noliedzējiem.
Stikla burciņas:  500g –Ls 2.20
Plastmasas spainīši: 1400g –Ls 4.50
Hermētiskās stikla burciņas ar stikla vāku un metāla aizslēgu 1400g –Ls 5.50 

Nr.6 Jūlija-augusta meža ienesums+griķi

Ievākts jūlijā-augustā.
Tumši  brūngans, griķu aromāts un piegarša mazāk jūtama nekā Nr.3, bet vairāk kā Nr.5. Salīdzinot ar Nr.5, ir jūtama griķu garša, bet tā ir fonā, jo meža ienesums to izlīdzina. Arī šis medus noteikti varētu garšot arī tiem, kuriem griķu medus negaršo.
Stikla burciņas:  500g –Ls 2.20
Plastmasas spainīši : 1400g –Ls 4.50,  4200g –Ls 12.00
Hermētiskas stikla burciņas ar stikla vāku un metāla aizslēgu:700g –Ls 3.50, 1400g –Ls 5.50

Pasūtīšana

  1. Izvēlieties šķirnes, iepakojumus, daudzumus un atsūtiet pasūtījumu pa e-pastu mellifera@inbox.lv  vai piezvaniet pa tālruni (LMT) -28630031
  2. Pasūtījumu izdarot, lūdzu uzrādīt piegādes vietu, vārdu un uzvārdu, personas kodu (šī informācija nepieciešama rēķina izrakstīšanai), kā arī tālruņa numuru.
  3. Apstiprināšu un piegādāšu -
    3.1. Ja medus tiek piegādāts ar transporta firmu,kurjeru vai pastu, nosūtīšu rēķinu, pēc kura apmaksas medus tiks piegādāts
    3.2.  Ja medu piegādāšu pats, telefoniski vai pa e-pastu vienosimies par piegādes vietu un laiku. Samaksa notiek, medu saņemot. 

Piegāde
Rīgā
: (ar piegādi darbavietā vai mājās)
Medus daudzums, kg
No 1-5kg (min.1 kg) –Ls 2.00
No 5kg –bezmaksas

Citur Latvijā: (ar piegādi pasta nodaļā)
Medus daudzums, kg
No 1-5kg (min.1 kg) –Ls 2.00
No 5kg –bezmaksas

Lielākus daudzumus vai ja piegādes vieta atrodas netālu no manām „takām” varu piegādāt personīgi (arī šajā gadījumā par piegādi nav jāmaksā) 
Cenas (medum un piegādei) norādītas latos ar PVN 

Ņemot vērā interneta dienasgrāmatas (bloga) struktūru un to, ka ieraksti tiek sarindoti kalendārā secībā, medus piedāvājumu atkārtošu ik pēc apmēram 10 ierakstiem, ievadot arī jauno informāciju (tā kā vienīgie ziedi, kuri gaidāmi tuvākajā laikā ir leduspuķes un tās diemžēl nemedoSmile, jaunu medus šķirņu šogad vairs nebūs un jaunumi  vairāk attieksies uz pieejamību, resp. dažas šķirnes vai iepakojumi var būt izpārdoti) 

Vēl tikai daži vārdi&pārdomas&ieteikumi medus sakarā. Ja gribat, varat uzskatīt to par reklāmu, tikai tur ir pārāk daudz patiesības, lai tā būtu reklāmaSmile 

Ne tikai zāles, ne tikai garša.
Medus nav zāles. Medus ir kas vairāk. Apzinieties medus vērtību un lietojiet to ikdienā- ne tikai kā zāles saslimšanas reizēs, bet kā uztura bagātinātāju. Un ēdot, izbaudiet ne tikai garšu -piedomājiet pie karotītes satura- tiem vitamīniem, fermentiem, minerālvielām, ziedu smaržas, „izvilkuma” no Latvijas dabas, kas tajā ir. 
Medus ir zemes „sāls” –„balzāms” no ziediem un augiem, kas sarežģītā procesā pateicoties bites izdalītajiem fermentiem un darbam pārtop par unikālu produktu, ko cilvēce pazīst jau no „kokos dzīvošanas” laikiem. Tas ir simtprocentīgi dabisks uztura bagātinātājs, kurš satur vairākus simtus dažādu elementu un bioloģiski aktīvus savienojumu- fermentus, vitamīnus, minerālvielas cilvēka organismam viegli izmantojamā formā.
Lai cik veselīgs un dabisks produkts medus arī nebūtu, jāņem vērā, ka ir daļa cilvēku, kuriem medus var izraisīt alerģisku reakciju. Arī cukura diabēta slimniekiem medus lietošana nelielās devās ir ieteicama tikai konsultējoties ar ārstu un priekšroka dodama medum, kurā fruktozes saturs ir lielāks.

Medus nav tikai medus. Tas var atšķirties, pat ja ievākts vienā laikā, bet novietnes vienu no otra šķir tikai pāris kilometri. Bites ievāc nektāru no dažādiem augiem, ja arī galvenais ienesuma augs ir viens, kura vārdā tad medus šķirne tiek nosaukta. Tas arī ir fascinējošākais- medus atšķiras ne tikai pa vietām, bet arī gadiem arī vienas medus šķirnes ietvaros, jo augu kombinācijas, no kurām bites ievāc nektāru var būt ļoti dažādas.
Medus nav tikai medus. Kur un kā tas ievākts, kā izsviests, kur uzglabāts, cik ilgi transportēts un glabāts noliktavās, vai bijis sildīts vai karsēts un ja jā, cik ilgi un kādā temperatūrā.
Kāds tad ir bijis šis ceļš no zieda līdz karotītei mutē? Ir vērts uzdot šo jautājumu, jo medus nav tikai medus. Ir vērts uzdot jautājumu, ja ir kam to uzdot un ja var saņemt atbildes.

Koncerts ērģeļdarbnīcā

Trešdiena, oktobris 25th, 2006

Ērģeļu plaušas -plēšas.

Ērģeles iemēģina Atis Stepiņš, bet jaukā ērģelniece mēģina iemānīt fotoaparātā to, kas lācītim (ērģelēm) vēderā)

Neliels ieskats ērģeļu iekšās (arī es tagad zinu, ka Šleseram taisnība- skaistums nāk no iekšām:))

Pārāk maz vietas, lai ērģeles varētu nofotografēt pilnā augumā, bet šie fragmenti atklās daļu no meistardarba.

Koncerta izskaņā kulminācija -jaukās ērģelnieces, ērģeļmeistara Jāņa Kalniņa (trompete) un viņa dēla Mārtiņa (mežrags) trio.

Zelta drava

Trešdiena, oktobris 18th, 2006

Patiesība ir punkts, kurā ticība un zināšanas viens otru neitralizē” F.Hebels

Šorudens padevies silts, bez naktssalnām, sēnes turpina augt vēl oktobrī (par sēnēm dažas bildes ir,drīzumā tiks ievietotas) un pat dālijas, kuras dažkārt nokož salnas septembra vidū, ja arī ne visā krāšņumā, tad tomēr vēl cenšas atvērt tos ziedus, kurus augustā nebija pat ieplānojušas. Vienai lietai gan siltās rudens naktis nav ļāvušas atplaukt pilnībā – zelta rudenim, jo tas pats krāšņākais ir tad, kad samērā sauss, bet naktis vēsas ar salnām. Nav jau tā, ka nemaz, zeltaini koki ir arī šogad, bet ne tik pārliecinoši, kā piemēram tajā gadā, kad iemūžināju šo skatu (liekas pirms 2 gadiem).

Rudens dravniekam ir mierīgāks laiks, kad var uzelpot un darbs nedzen darbu. Tad dravā var ienākt, pavērot tās nedaudzās bites, kuras vēl dodas pameklēt vai kāds rudenīgs zieds nav atvēries un ievilkt plaušās rudens smaržu. Un pie darba…Smile

Zeltainas noskaņas zilā vakarā

Otrdiena, oktobris 17th, 2006

“Lielākais izaicinājums katram domātājam ir noformulēt problēmu tā, lai tai būtu iespējams arī risinājums”  Bertrāns Rasels 

Kā jau bieži un apzināti gadās, dienas citātam nav nekāda sakara ar ieraksta tēmu.Smile

 Svētdienas (15.10) vakarā  jau varēja just ziemas dvesmu. Diena bija saulaina, bet saulei laižoties zemāk patiesi drēgns vējš aicināja uz deju vēl nenokritušās lapas.

Ja labi ieskatās, tad var redzēt, ka šo skaistumu vēro vēl viena būtne.

Īstais vārds viņam ir Viņa Ekselence Tobiass Pirmais (izcelsme gan nav ļoti aristokrātiska- pirms vairāk nekā 14 gadiem taksis satika parastu sunenīti, bet gara aristokrātismu tas nav ietekmējis), draugi sauc viņu par Tobiasu, bet īpaši tuvi cilvēki par ĶobiņuSmile

Atvasara Patikšana

Ceturtdiena, oktobris 12th, 2006

“Brīnumi….Kurš gan negrib tos redzēt? Taču neba tie jāsauc tieši tā-tai daudz apsološajā vārdā. Bez tāda liela apsolījuma, kāds ir vārdā “brīnums”, to var saukt arī par ieraudzīšanas priekiem, par priekiem ieraudzīt. Pārsteidzošais ir ne tas, ko redzi, bet tas ko ieraugi. Redzēju un…pazuda. Ieraudzīju un …palika. Pielipa. Neatstājas vairs. Neaizmirstas. (I.Ziedonis grāmatā “No patikšanas uz patikšanu”  )

Šeit ir viena patikšana no septembra vidus. Skaista saulaina atvasaras diena, tāpēc arī taurene (kaut kā neticas, ka tas ir tauriņš ) tika pie tik skaista vārda- Atvasara Patikšana (skan diezgan indiski)Smile

Latvijas akāciju medus un gruzīnu vīni

Trešdiena, oktobris 11th, 2006

Lai arī kur es ietu un lai ko darītu, ja mans deguns tuvumā jūt vietu kur smaržo medus, man tas (deguns) noteikti tur (vietā, protams) ir jāiebāž.Smile

Parasti tas ir lielveikalu plaukts, samērā neinteresants, jo sortiments ir mazs un izmaiņas retas. Toties šodien pagadījās būt metropoles centrā un šajā gadījumā es reti palaižu garām iespēju apmeklēt medus veikalu A.Kalniņa ielā. Tajā ir biškopības piederumu sortiments un dažādi medus produkti plašā izvēlē. Medu šķirņu ir daudz un arī cenas ir krietnas (tas tikai priecē, ka ir vietas, kur medu novērtē).

Tomēr dažreiz ir lietas, kuras manu nepieredzējušo prātu mulsina. Pārdošanā akāciju medus no Latvijas! Pārdevēja apgalvoja, ka medus tiešām no akācijām. Ja jau no Latvijas, tad Latvijas, paskaidrojumu pieņēmu. Ticība gan nedaudz sašķobījās, kad plauktā pamanīju šī paša bitenieka piedāvāto liepu medu. Šogad liepu ziedu laikā bija ļoti karsts un sauss,liepas nemedoja. Laikam tomēr ir bijušas vietas. Un ja pircējs prasa liepu medu (pēc pieredzes, katrs otrais), tad ir ko piedāvātSmile

Ar nākamo gadu esmu nolēmis iegūt Latvijas apelsīnu medu. Novietošu pāris saimes pie LU botāniskā dārza un varbūt kāda bite tropu mājā ielidos un atlidos ar apelsīnu nektāruSmile Pierakstīties uz medu var sākt no šodienas.

Viena anekdote, kurai nav nekāda sakara ar iepriekšrakstīto. Nu nekādaSmile

Gruzijā, vīna veikaliņā ienāk tūrists un jautā : “Vai jums ir 1985.gada Saperavi?” “Protams, ir”: atbild pārdevējs, pieiet pie mucas, pielej pudeli un uzlīmē etiķeti. “Bet 1996.gada Kindzmarauli?” taujā pircējs. “Protams!”: atbild pārdevējs, pieiet pie mucas, pielej pudeli un uzlīmē etiķeti. “Un 1993.gada Rkatsiteli?” pircējs sajūsmināti jautā. “Protams!”: atbild pārdevējs, pieiet pie mucas, pielej pudeli un uzlīmē etiķeti. “Un 1997.gada Mukuzani?” “'Vīns ir”: atbild pārdevējs “tikai etiķetes beigušās” UndecidedSmile

Šajā sakarā vēl viens “georgian story”
Padomju laiks. Ekskursanti kāpj kalnā, karsts, sviedri līst, slāpes, slāpes, ūdens nav. Te pēkšņi ceļa malā stāv Volga ar atvērtu bagāžnieku, bagāžnieks pilns ar sulīgiem arbūziem, pie arbūziem pārdevējs -gruzīns. Tūristi priecīgi klāt un jautā :”Cik maksā?” “10 rubļi gabalā” atbild gruzīns. (atkāpe jaunajai paaudzei- 10 rubļi tajā laikā bija liela nauda, lielāka nekā tagad desmit lati) “Kāpēc tik dārgi” izbrīnīti jautā tūristi. “Tā tas ir” atbild gruzīns. Sākas diskusija un pēc pusstundas gruzīns atdod pašu lielāko, sulīgāko un saldāko arbūzu par velti. Tūristi laimīgi, viens jautā :”Biedri (tajā laikā tas bija tas pats, kas kungi:), sakiet cik arbūzus jūs dienā par tādu cenu pārdodat?” “Es nepārdodu arbūzus”: gruzīns atbild “es tikai ar cilvēkiem komunicēju” :) )
Šim stāstam nu tiešām nekādas saistības ar meduSmile

 

Dravnieks Vācijā Nr.2

Pirmdiena, oktobris 2nd, 2006

Laiks pieturējās gadalaikam neierasti  vasarīgs – turpat 30 grādu svelme. Pagājušosvētdien pirmajā vācu TV kanālā bija mēneša apkopojums un šī gada septembris bijis supersaulains. Piemēram Veimārā 259 saules stundas, vidējais rādītājs 160 (!)

Diezgan tipiska Gīsenas apkārtnes lauku ainava

Raksturīgas vācu vecpilsētas noskaņas.
 Veclara (Wetzlar) ir samērā liela pilsēta ar vecpilsētu, kur var pamielot acis pie pildrežģu namiņiem. Vecpilsētu skāris arī kara laiks, lielā Doma baznīca liekas uzcelta no jauna pēc kara un līdzīgs liktenis piemeklējis vēl virkni namu. Daudz gan arī autentisku ēku, pilsēta nav cietusi tik daudz kā Gīsena(Giessen), kur faktiski saglabājušās tikai pāris desmiti pirsmkara ēkas, pārējo daļu sabiedroto aviācija noslaucīja no zemes virsmas. Starp citu Gīsenā ir spēcīga basketbola komanda un tajā šosezon spēlēs no Benetton aizlienētais Ernests Kalve.

Cauri Veclarai tek Lāna un tas jau vien apliecina, ka kādreiz tā bijusi varena pilsēta, jo tikai pie galvenajiem transporta ceļiem varēja izveidoties nozīmīgāki centri un upes tajā laikā bija ieceltas maģistrāļu godā. Un ne jau katrai pilsētai ir tāds Doms, kaut arī pēc kara “restartēts”.

Doma laukums 

Vēl viens vecpilsētas skats

Tas nu būtu it kā viss. Bet…Runāt par Vāciju un nepieminēt futbolu?! Tas nav nopietni:) Šovasar Vācijā bija pasaules čempionāts un tas deva valstij ne tikai ienākumus un PR ieguvumus. Vācieši saka, ka tāda atmosfēra nebija bijusi kopš atkalapvienošanās -visa nācija uz viena viļņa, spēļu dienās karogi gandrīz visiem auto, kaimiņi viens pie otra devušies svinēt svētkus (lasi- skatīties futbolu),alu dzert, savai komandai līdzi just un futbola dziemas kopīgi dziedāt. Futbola dziemas mācējušies pat bērni bērnudārzā un trīsgadīgais Hannes vēl tagad dejoja un dziedāja populārākās futbola himnas. Tas nav taurītes pūst:)