Dravnieka dienasgrāmata

Pareizs vārds īstajā brīdī var būt ļoti iedarbīgs, bet neviens vārds nekad nebūs tik iedarbīgs, kā pauze īstajā brīdī” (Marks Tvens)

Sveiks, Ainar! 
Pareizs vārds īstajā brīdī…Tevis citētajā Marka Tvena izteicienā ir nedaudz cita nozīme, man šobrīd aktuāla it frāzes pirmā daļa. 
Kāds vīrs, kuru es ļoti cienu, bet kurš nav nedz rakstnieks nedz arī kāds filozofs, vienkārši dzīves pieredzējis bitenieks, man sacīja: „Tas, kurš raksta, raksta to, ko tam lemts rakstīt!”Un, ja es pareizi noķēru viņa domu, tad tas bija mērķēts uz to, ka neviens vārds, kas izteikts, nav tāpat vien, bet vēl jo vairāk, kas uzrakstīts… 

Un te atkal ne manas domas un domas, kuras es nemaz tā pa īstam nespēju aptvert (to man savulaik deklarēja kāds biologs un bitenieks, mans darba kolēģis Biškopības pārvaldē, kā nojaut – tas vēl bija senajos padomju laikos). Domas par to, ka izteiktie vārdi paceļoties gaisā un piepildot neredzamo telpu ap mums!?
Jo pastāvot tak' nezūdamības likums – enerģija arī pārejot no vienas formas citā, bet nezūdot! To nu es tā pa īstam nespēju saprast (par vārdiem, kas mums lidinās apkārt), varbūt vienīgi tajā kontekstā, ka nevajag par kādu citu cilvēku slikti izteikties – vari saņemt atpakaļ! Pie tam, nebūt ne ar dūri, bet caur kādu liktens sitienu.Jā, tas par vārdiem, bet par domām? Vai sliktas doma arī tāpat tiek atalgotas?… 

Labi, bet ne jau par to bija mans stāsts šodien. Patiesībā, kā pie svētdienas dienas un bišķi brīvākas, kad arī mana otra pusīte noņemas ar savu papīra darbu kārtošanu, tā teikt – pie klusas mājas – biju sataisījies Nadīnai uzrakstīt kādu rakstiņu Biškopim. Nu, par NBBC sanāksmē dzirdēto utt.
Taču man nez kāpēc nedeva miera tas pāris rindiņas, ko Tavā lapā lasīju piektdienas vakarā. Par Šteineru. http://www.dravnieks.blogs.lv/
Pirmkārt jau tas, ko minēji sakarā ar viņa lekcijām par bitēm un, otrkārt, paša Šteinera personība un viņa veikums teoretizēšanā par lietu kārtību pasaulē.
Tādēļ ķēros pie sava vaļasprieka, nē patiesībā ierastā instrumenta – Gooles, ar mērķi pameklēt kaut ko par gudro vīru un lekcijām, kuras viņš veltījis mūsu spārnotajām meitenēm.Un te nu sagriezās interesants vārdu karuselis, es pat teikt, izveidojās necerēti interesanta vārdu spēle (būtu es amerikānis, es teiktu: „Ak kā es mīlu šo rotaļāšanos ar Gogli!”).
Vārds „Steiner” samērā ātri mani noveda pie sekojošas lapas. 
http://www.beesfordevelopment.org/info/info/enviro/the-need-for-organic-beek.shtml

Tajā bija teksts par konvenciālās lauksaimniecības nodarīto postu utt. Pilns teksts ir zemāk (pielikums 1), un, ja vēlies, vari pameklēt arī internetā, bet, tā kā autors ir vācietis, varbūt jau esi saskāries ar to vācu valodā internetā kaut kad agrāk.
Nu, lūk, tekstā bija tik tiešām arī par Šteineru, bet lasot par postu ko bitēm nodara mūsdienu „parastā” lauksaimniecība, uzdūros arī tādam vārdu salikumam, kā „insecticide “Gaucho“ (imidachloprid) made by Bayer”.

Un teksti bija ne visai glaimojoši – par tūkstošiem bišu saimju, kas gājušas bojā pēc tam, kad saulespuķu sēklas materiāls Francijā apstrādāts ar imidakloprīdu un kad tas vēlāk nonācis augā un auga (saulespuķu!) nektārā. 
Tas mani mudināja paskatīties, vai tas „Gaučo” nav reģistrēts arī Latvijā.

Neatradu, tikai VAAD mājas lapā, kur aplūkojami reģistrētie pesticīdi, uzgāju līdzinieku: 
LATVIJAS REPUBLIKĀ REĢISTRĒTIE ĶĪMISKIE AUGU AIZSARDZĪBAS LĪDZEKĻI
Informācija atjaunota 10.01.2007.

Reģistrēts pavisam nesen, beigu gads ir 2016.Ko nu?
Interesanti, Bayer Latvijas mājas lapā neko par preparātu neatradu, tādēļ lūkojos, ko labu par činuku man pavēstīs Google.
Smejies vai raudi, bet atkal uzdūros Tev Ainar! 

„Tundrā gandrīz visu gadu valda aukstums, sniegs un mitrums, bet pāris vasaras mēnešos, kad saule spīd cauru diennakti, temperatūra ir ap 25-30 grādiem, augi zeļ un zied uz nebēdu, jo pēc dažām nedēļām diena saruks īsa, sāks pūst aukstais činuks un līdz tam jāpaspēj gan noziedēt, gan sēklas nobriedināt, gan marabu ziemeļbriežiem palīdzēt taukus uzaudzēt.” 

Atpazīsti? Jau otro reizi nonāku Tavā blogā, nolēmu to pieņemt par kādu „debesu zīmi” un meklēju tālāk.

Tālāk bija vēl arī citi ieraksti, tādi kā:
 „Kalnu vēji.Kalnainos apvidos var novērot “ieleju vēju”.Ziemeļu puslodē tas pūš kalnu dienvidu nogāzēs. Kad gaiss virs kalnu nogāzēm sasilst, tas ceļas augšup virsotņu virzienā. Naktī šis process noris pretējā virzienā. Ja ielejas dibens ir slīps, tad gaiss var pārvietoties pa ieleju augšup un lejup : rodas “kanjonu vējš”.
Spēcīgs vējš, kurš pūš lejup no kalniem, ir fēns Eiropas Alpos un činuks Savienoto Valstu Klinšu kalnos.” 

Sapratu, ka tas nav tas, ko meklēju un, ka jāmeklē angļu valodā: velli baijerieši Latvijā noreģistrējuši gan to „vējš no kalniem”, bet informāciju pagaidām neizpauž. 

Tildes datorvārdnīca man palīdzēja sekojoši:„Svešvārdu vārdnīca – Izcelsme – angļu chinook < indiāņu.
1. Silts, sauss vējš, kas pūš Klinšu kalnu austrumu nogāzēs (ASV un Kanādā).
2. Silts, mitrs vējš, kas ASV rietumu piekrastē pūš no Klusā okeāna.” 
Nu man bija angļu rakstība rokā, nu varēju mierīgi vērsties pie Gogles pasaules informācijas meklējumos.

Un atradu: „Product InformationChinook contains: beta-cyfluthrin 100g/l and imidacloprid 100g/l.Dose: 2 litres Chinook per 100kg seed.Crops: all commercial varieties of winter and spring oilseed rapeseed may be treated.DO NOT use in broadcast/autocast crops.Other seed treatments: Chinook may be co-applied with HY-PRO Duet, Rovral + Thiram or Thiram seed treatments (do not mix the products prior to entering the mixing chamber).” 

Te nu mēs esam!Nolēmu paskatīties un pajautāju Goglem: „činuks un bites.” Un, re, ko atradu: 
http://www.cbgnetwork.org/306.html (ielikums Nr. 2)
http://www.bbka.org.uk/articles/imidacloprid.php (ielikums Nr. 3)

Tā kā iepriekšminētās lapas runā vairāk par 2004 gadu, tad pilnīgi pieņemu, ka man kaut kas paslīdējis garām.

Vai mēs esam par to apspriedušies Latvijā? Ja jā, tad sorry! Atvaino, lūdzu, man manu neinformētību… 

Jā vārdi, vārdi… Vārds var nosist un vārds celt. Vārdiem piemīt daudz spēju, re, kā man ar tiem sanāca šajā svētdienas pēcpusdienā. Sāku ar pavisam nevainīgu zinātnieku, par kuru norādi atradu bitenieka mājas lapā.
Gribēju painteresēties par viņu, bet uzzināju par pavisam ko citu. Vai nav dīvaini? Vai tiešām dzīvē notiek tā, kā tam jānotiek?
Jeb pasaule ap mums ir tāds liels serveris, kurā mēs tie mazie baitiņi? Kas zin, kā sarindosimies?
Jeb viss ap mums ir tikai tāds liela informācijas servilāde, tāda desa – kāds norāda – tur, tajā nogabalā ir tāda un tāda feina smeķe, es nogriežu šķēlīti, bet, ak, vai, taku ripulīši izkārtojušies pavisam citādāk, pa kādam dzīslas gabaliņam un garša – pavisam cita!… 

Ar sveicieniem,
Juris

Kamols ir īpaša bišu pārziemošanas forma, kura radusies pirms miljoniem gadu un pateicoties tam bites var pārziemot kā saime (vairāki tūkstoši vai par 10000 īpatņi -darba bites un māte vienkopus), kamēr radniecīgiem kukaiņiem, piemēram, kamenēm pārziemo tikai mātes. Tam ir liela nozīme vides procesos, jo bites var veikt apputeksnēšanas darbu lielā apjomā jau ar pirmajiem pavasara ziediem un arī vēlāk, maijā, jūnijā, kad ir īstais ziedu laiks. Šajā jomā ar bitēm un viņu radīto labumu dabā nav kam sacensties, neviena suga nav gatava jau pavasarī sūtīt apputeksnēšanas darbā tūkstošiem strādnieku (vienā dravā to var būt pat miljoni).

Kamols sāk veidoties rudenī, kad iestājas aukstums. To var salīdzināt ar  bumbu, kurai pa vidu ir rāmīši ar nedu un tukšajām šūnām. Kamola formu bites cenšas ieņemt, jo lodei ir vismazākie siltuma zudumi un tā vidū pat, tad, kad laukā valda trīsdemitgrādīgs sals, tiek uzturēta ap plus padsmit grādu temperatūra. Ja bites sākušas audzēt perus, tad temperatūrai peru zonā jābūt 34-36C.
Bites aizņem kāru starpas un ir ielīdušas arī tukšajās šūniņās. Lai saražotu siltumu tiek izmantots medus, to ēdot, vicinot spārniņus un strādājot ar muskuļiem kamola iekšpusē tiek ražots siltums, savukārt kamola ārpusē bites novietojušās ciešāk, ar galvām kamola centra virzienā, izveidojot tādu kā garozu, lai samazinātu siltuma zudumus. Tās bites kuras ir kamola iekšpusē pēc laika nomaina ārējās.
Arī kamola apjoms mainās, aukstākā laikā tas saraujas, siltākā laikā paliek lielāks (irdenāks)

Iepriekšējā attēlā var redzēt irdenu kamolu un ir aizdomas, ka šeit bites jau audzē perus. Tas nozīmē, ka kamola centrā temperatūrai jābūt 34-36C un ja pieturēsies ilgstošs sals, šādas saimes pavasari var arī nesagaidīt. Šā gada neparastā ziema, pareizāk sakot, rudens līdz janvāra vidum, varēja bites samulsināt un sevišķi spēcīgākās saimes iespējams sāka audzēt perus.

Šajā attēlā var redzēt saimi, kurai kamols ir ciešāks un kura, visticamāk, perus vēl neaudzē.

Kamols ir, tikai tas ir kompaktāks un to grūti redzēt, bet, ja labi sasprindzinās, tad var ieraudzīt bitītes- kamola garoziņu.

Šie attēli uzņemti pirms pāris nedēļām, kad temperatūra dienā bija plusos. Pareizi jau tas nav, bites ziemā traucēt. Agrākos laikos bites klaušināja ar caurulīti, tagad to vairs nepraktizē. Vācu dravniekiem ir teiciens, ka dravniekam ziemā ir ”jāsēd uz rokām”. Gribas jau pieiet pie saimēm un paskatīties, bet nedrīkst -sēdi uz rokām! Es gan pāris saimes aplūkoju, zinātniskā nolūkā (lai neteiktu -aiz ziņkāres). Ceru, ka bitēm traucējums bija minimāls un šis ieraksts bija tā vērts.