Archive for marts, 2007

Pavasaris ar dokumentiem

Otrdiena, marts 20th, 2007

Klusi,
Ar dzērves pirmo soli
Sākas pavasaris

(Sjoha Kurojanagi)

Šorīt radio ziņoja- Japānā sākas ķiršu (sakuras) ziedēšana.
Viena no pagājušās nedēļas ziņām bija, ka japāņu meteorologi atvainojas tautai par nepareizo ķiršu ziedēšanas prognozi. Ne jau meteorologi viņiem kaunīgi, bet ķiršu ziedēšanas laiks ļoti nozīmīgs.
Varbūt to var salīdzināt ar mūsu Jāņiem. Tāds pamatīgs  deviņreiz „trīsdiennieks” bez alkohola.Smile Japāņu salas ir izstiepušās dienvidu-ziemeļu virzienā un ķiršu ziedēšanas laiks ir garš, ja tam seko uz ziemeļiem. 
Starp citu, japāņi ir pasaules čempioni medus ēšanā –vidēji 1.4 kg uz iedzīvotāju. Šajā ziņā ar viņiem var sacensties tikai vācieši, kuriem šis radītājs ir apmēram tāds pats. Apmēram trīsreiz lielāks nekā pie mums. Japāņi ir arī ilgdzīvotāji, vai tur medum nopelns, vai zivīm uzturā, vai labajai veselības aprūpes sistēmai, vai spējai iegrimt un sakārtot sevi sakuras ziedos? Varbūt no visa pa druskai…

Interesanta mājaslapa lielai japāņu medus firmai –Yamada Bee Farm. Ja gribat pieteikties darbā, lūdzu rakstiet tikai angliski, japāniski vai korejiskiSmile
http://www.3838.com/english/yamada/index.html

Sakuras laiks šogad iestājies ļoti agri. Arī mums ir agrs pavasaris un nedēļas beigas sola īsti pavasarīgu. Varbūt ziedēs lazdas, sniegpulkstenīši ir skaisti, bet gaužām mazs tas prieks, jo meiteņu daudz, bet ziedu maz.
Īstais pavasaris sāksies pēc pāris stundām, tā sakot, „pavasaris ar dokumentiem” Smile

Krievu forumā nesen bija interesanta diskusija par biškopības ietekmi uz biškopju veselību. Biškopību pieņemts uzskatīt par ļoti veselīgu nodarbi un biškopjus par ilgdzīvotājiem, tomēr nekas nav absolūts. Pastāv tāds lietas kā iedzimtība, dzīvesveids un apstākļi. Vārdu sakot, domas dalījās un, manuprāt, ticams apgalvojums ir, ka ja saimju nav daudz, tad biškopība parasti atstāj labvēlīgu iespaidu uz veselību, bet ja darba apjoms ir ļoti liels, tad tas var būt negatīvs faktors –bieža smagumu cilāšana, smags fizisks darbs tveicē u.t.t.

Ļoti interesants materiāls no lekcijas vācu lielākā biškopju interneta foruma pirmajā sanākšanā klātienē, kura notika šā gada sākumā. Lekcijas nosaukums –„Dravošana bez muguras sāpēm” un lielākā daļa būs saprotama arī tiem, kuri vācu valodu nepārvalda. Uzejot uz mazā attēla jāuzklikšķina , lai parādās lielā bilde, tad attēla labajā augšējā stūrī ar kursoru jāuziet, lai parādās „Next” un uz priekšu!
http://www.imkerforum.de/forumtreffen_2007/schmerzfrei_imkern/

Jāsaka, ka mans šis materiāls likās ļoti noderīgs un jau esmu pasmēlies dažas idejas un atziņas. Protams, viena lieta ir dārga tehnika, bet daudz ko var panākt arī, piemēram, pareizi ceļot smagumus vai izmantojot vienkāršas ierīces.

Lai veicas pavasarī!

Pirmās bučas un grāmatas

Pirmdiena, marts 12th, 2007

1. „Tas notiek Latvijā”
Laimas Muktupāvelas rakstu un Arņa Terzena fotogrāfiju sērijas apkopojums no žurnāla „Kabinets” par dažādām Latvijas vietām, kurām ir interesanti, dažkārt pat jancīgi nosaukumi (Ādams, Berlīnes krustojums, Gambija, Dupšas, arī Amjūdze un Spāre manā pusē)
Nosaukumi tikai, lai izvēlētos vietu, kuru apmeklēt, autoriem tiešām izdevies sameklēt katrā vietā rozīnītes, iejaukt mīklu un uzcept brīnumgardu kūku, kura iesaiņota melnbaltajās fotogrāfijās (tās šai krājumā iederas daudz labāk, nekā tad, ja būtu krāsainas).
Šajā grāmatā tiešām var sagaršot Latvijas laukus un apzināties cik mēs tomēr esam bagāti.
Sajūsminājies par “Tas notiek Latvijā” nopirku arī citu Terzena grāmatu -„Smagas sarunas”, kurā apkopoti raksti-intervijas no „Kabinets” ar sabiedrībā zināmiem cilvēkiem un politiķiem un piedzīvoju pamatīgu vilšanos. Aiz gara laika to var izlasīt, bet grāmatas nosaukums sevi neattaisno. Smagām sarunām būtu jābūt kaut kas no „Hard Talk”, kurā žurnālistam jāuzdod jautājumi arī par neērtām tēmām, jācenšas izvilkt no intervējamā arī to, ko tas nevēlas stāstīt,  nevis ar saviem jautājumiem un piebalsošanu izklāt sarkanu tepiķi intervējamā mēles priekšā. Iespējams, ka daļa interviju bija tapušas priekšvēlēšanu laikā, kaut arī daļa personu nebija politiķi, to rīcība un runātais,manuprāt, vismaz dažreiz nesakrita. Ja man nebija žēl tā laika, ko pavadīju šo grāmatu lasot, tad naudas (ap Ls 7) gan. Ir vēl otra grāmata ar līdzīgu nosaukumu un domājums ievirzi „Neērtās sarunas”, „Tas notiek Latvijā” apreibuma iespaidā vēlējos pirkt to kopā „Smagajām sarunām” un priecājos, ka neizdarīju.
Ir reizes, kad skopumam tomēr jāpaprasa padoms.Smile

2. „Dārznieks un revolucionārs” 
Gunas Rukšānes grāmatu par savu vīru, izcilu dārznieku un cilvēku Jāni Rukšānu.
Nevēlos daudz par šo grāmatu rakstīt, tajā ir tik daudz interesanta gan par puķēm, gan Atmodas laiku, gan biogrāfiska materiāla caur kuru atklājas skats uz dažādiem vēstures posmiem, ka pāris vārdos daudz nepateikšu.
Šī grāmata „paņēma” arī ar savu nesamākslotību, dabiskumu, daudzveidīgumu un godīgumu. Jā, godīgumu.
Grāmatai biju uzmetis aci jau Ziemassvētku laikā. Rukšāns bija zināms (protams, neklātienē) no „Dārzs un Drava” un TF laikiem, bet nebiju pārliecināts par grāmatas vērtīgumu un tā kā naudasmaks izmisīgi raidīja fluīdus smadzeņu virzienā, ka pietiek!, pietiek!, tad roka tomēr paklausīja un nolika grāmatu atpakaļ plauktā. Veikalā tā maksāja nepilnus Ls 10. Vēlāk sūtot citu grāmatu no Atēnas, ieraudzīju arī šo. 
Grāmata arī poligrāfiski ir labā kvalitātē,atšķirībā no “Tas notiek Latvijā” , tāpēc mērķauditorijas jubilāram tā varētu būt laba dāvana.

3. „Sili deg”
Mildas Geidānas romāns par padomju laikiem, kad jauna biškopības agronome nevar iedzīvoties komunālajā dzīvoklī Rīgā un dodas atpakaļ uz laukiem. Grāmata biškopjiem!
Kādreiz domāju, ka vēlētos izlasīt kādu romānu, kur varonis dzīves sarežģījumus risina uz biškopības fona, bet neiedomājos, ka tas būs latviski. Nezinu vai romānam ir liela mākslinieciskā vērtība, bet tā ir interesanta lasāmviela biškopjiem, jo visu romānu ir runa par bitēm. Otra vērtība ir tā laika atspoguļojums, arī biškopībā, kas vecā kaluma, kolhoza laiku pieredzējušajiem dravniekiem nebūs jaunums, bet arī viņiem būs interesanti atcerēties jaunības dienas.
Milda Geidāne pati savulaik bijusi kolhoza biškope. Kādu laiku viņa ar meitu dzīvoja arī Ugālē. Atceros, ka meita šad tad zirgā jāja cauri ciematam, zināju, ka viņa tikusi represēta par karoga uzvilkšanu 15.maijā. Šeit informācija no interneta
http://vip.latnet.lv/LPRA/trag_dump.htm

Cenu un iegādes informācija
„Tas notiek Latvijā”, izdevniecība ARTE, „Valters un Rapa” –Ls 7.49.
„Dārznieks un revolucionārs” ,Atēna, pirku www.atena.lv –Ls 7.50, Rozes grāmatnīcā cena Ls 9.20.
„Sili deg”, „Lata romāns” sērija, LA izdevniecība, Rozes grāmatnīcā Ls 1.65.

Raksts par propolisu

Ceturtdiena, marts 1st, 2007

“Veselība ir ļoti reta blakne medikamentiem” (Gerhards Kohers)
Šim autoram pieder vēl viens teiciens ”Medicīnā ir runa nevis par dzīvību un nāvi,bet par latiem un santīmiem” (tulkojums nedaudz pielāgots Latvijas apstākļiem). Skarbi, bet vai nepatiesi?

Nevar noliegt, ka šoreiz dienas citāti ir nedaudz pieskaņoti ieraksta tēmai. Medicīnā tiek ieguldīta milzu nauda, domāju kā vairākums nemaz neapzinās kādas summas no valsts (iedzīvotāju) kabatām aizplūst. Tāpat kā neapzinās to, ka ir daudzi veidi, kā vēlamo rezultātu panākt lietojot nedārgus, dabīgus, blaknes neizraisošus, bet ļoti efektīvus līdzekļus, kuru cenu nenosaka augsta maksa par patentu(filozofiskā ziņā gan varētu teikt, ka patents ir, bet tā īpašnieks Tur Augšā maksu par patenta izmantošanu neprasa).Smile

Iepriekšējā ierakstā bija Jura vēstule, kurā runāts par interesantu sagadīšanos un danci ap vārdiem. Nedaudz līdzīgi atgadījās man ar sekojošo teikumu. Rakstā par propolisu rakstīju: ”Dravnieks, stropu atverot, ieelpo spirgto, nedaudz rūgteno propolisa aromātu, kurš sajaucoties ar nektāra smaržu rada smaržas kokteili, sava aromaterapeitiskā efekta dēļ vēl pietiekami nenovērtētu.”
Vakar lasu „Deutsches Bienenjournal” februāra numuru un pārsteigums-raksts par dravnieka Hitnera (Hüttner) izgudrojumu stropa gaisa izmantošanai, kurš saņēmis Austrijas Agrārās prēmijas balvu 2002.gadā un Austrijas Inovācijas balvu  2005.gadā.

Viss ģeniālais ir vienkāršs! (ne viss vienkāršais ir ģeniāls) Uz stropa tiek uzlikta plāksne-griesti ar 2-3 mm platām spraugām, virs tā kupols no kura iziet caurule ar elpošanas masku. Pacienti uzliek masku un elpo stropa gaisu –medus, ziedputekšņu, propolisa un vaska „kokteili”. Astmas un citu elpošanas slimību gadījumos esot novērota ievērojama stāvokļa uzlabošanās (lai arī pret šo apgalvojumu jāizturas kritiski, jo cik nopratu medicīniski izmēginājumi vēl nav veikti un tāpēc ārstniecisko efektu reklamēt nedrīkst, tomēr tas liekas ticami)

Austrijā jau 6 dravas piedāvā šādas bišu stropa gaisa kūres. Kurss ilgst 10-15 dienas, pacients elpo stropa gaisu pusstundu līdz stundu divas reizes dienā, par reizi maksājot 12-14 eiro. Man jau liekas, ka tas ir ļoti dārgi un mūsu dravnieki varētu nodrošināt daudz zemākas cenas. Arī Vācijā šis ir jaunums un kāda firma, kura apgādā aptiekas, piedāvā biškopjiem šo ierīci, ja viņi paši nevēlas to izgatavot.

Gatavojot rakstu par propolisu, parakņājos gan grāmatās, gan internetā. Lai arī domāju, ka par propolisu zinu „pietiekami”, lasītais mani tiešām pārsteidza. Ja es kā biškopis, tieši saistīts ar šo vielu, tik maz zināju, kā tad ir vairākumam cilvēku, kuriem ar biškopību ikdienā nav sakara? Propoliss liekas tiešām ir nenovērtēts –dabīgs, efektīvs un nedārgs līdzeklis.

Lai neatkārtotos, aicinu izlasīt rakstu LBB mājaslapā- http://www.medus.lv/

Šodien ir pirmā pavasara diena! Lai arī latviskais nosaukums martam ir “Sērsnu mēnesis”, sniga slapjš sniegs un bija drēgns, tomēr gaisā virmoja pavasaris. Tas vairs nebija atkusnis ziemā, bet atkusnis pavasarī, neskatoties uz sniega putru. Ar to arī visus dravniekus, medus ēdājus un citus dienasgrāmatas apmeklētājus apsveicu!Smile