Lai arī svētkos nevarot strādāt, tomēr noformulējot atpūtu kā noguruma avotu maiņu, svētdien iesaistīju visus firmas darbiniekus (tas ir sevi) slāpekļa minerālmēslu kaisīšanā augļu dārzā. Laiks nebija ideāls strādāšanai, jo brāzmains vējš un cīruļputenis mijās ar praktisku bezvēju un siltu sauli. Toties darāmajam darbam tas bija ļoti piemērots, jo amonija salpetris siltā laikā iztvaiko, bet uzsnigušais sniegs granulas vēlāk ieskaloja augsnē un mazajām ābelītēm būs vasarā ko ņammāt.
Interesanti bija ar cīruļiem, tikko sāka pūst vējš un apmācās, viņi nozuda, kā uzspīdēja saule, tā visas debesis skanēja. Šeit viens tāds saules mirklis, ar ērģeļbūves darbnīcas sarkanajiem jumtiem un tiem pieskaņoto automašīnu
Arī stārķi jau atlidojuši. Bagātīgi klāts vēl dabas galds gan nav.
