Par rapsi tiešām tiek lauzti šķēpi. Man šajā jautājumā nav praktiskas pieredzes (pagājušā gada mēģinājumu var neskaitīt), tomēr esmu par šo tēmu diezgan daudz lasījis un uzklausījis dažādus viedokļus. Tāpēc savs viedoklis ir.
Domāju, ka rapsis ir vairāk iespēja nekā drauds, tas ir labs nektāraugs, kurš nodrošina augstas ražas, pie tam šis ienesums ir relatīvi stabils un labai rapšu medus ražai pietiek ar nedaudzām labām ienesuma dienām. Rapša platības pieaugs, jo šīs kultūras audzēšana tiek atbalstīta Eiropas enerģētiskās politikas ietvaros, dravniekiem ar to jārēķinās un jāprot izmantot. Ja nektārs dabā ir, tas ir jāpaņem!
Tikko atbraukušas, bet jau čakli metas ziedos
Pastāv 2 veidi kā izmantot rapšu ienesumu -medus ražošanai un vājāko saimju attīstībai, lai sagatavotu vēlākam ienesumam. Rapsis ļoti stimulē saimju attīstību, saime ienes daudz putekšņu. Vasaras rapsim nektāra ir mazāk, bet tas ir bagātīgs putekšņu avots un to var izmantot atdaleņu nostiprināšanai jūlijā. Protams, ka arī medus ir, net ievērojami mazāk kā no ziemas rapša. Mēģināšu uzskaitīt rapšu priekšrocības un trūkumus.
Priekšrocības
1. Labs nektāraugs
2. Labs putekšņu avots, stimulē saimju attīstību
3. Stabils ienesums
4. Lielas platības
Trūkumi
1. Ķīmijas lietošana (imidakloprīdu saturošas kodnes kaitē bitēm, nerunājot par miglošanu ziedēšanas laikā, kas ir aizliegta, bet esmu dzirdējis, ka dažkārt to dara)
2. Medus ātri kristalizējas -ja neuzspēj atņemt, pat šūnās un kā teica Henry no foruma, ja neuzspēsi rapsi laicīgi izsviest, tad iemācīsies to ienīst)
3. Medus nav iecienīts pircēju vidū, jo ātri kristalizējas un veido lielus kristālus. Vācu biškopības biedrības biedri izmanto zīmolu „Echter Deutscher Honig” (Īsts vācu medus) un pēc noteikumiem atļauts pārdot tikai krēmveida rapšu medu (aizliegts pārdot šķidru rapšu medu, jo tas ātri kristalizējas, veidojot lielus kristālus un ,protams, dabiski kristalizējušos medu –tas nepatīk pircējiem un mazina lojalitāti zīmolam) Citām medus šķirnēm šādu ierobežojumu nav.
4. Spietošana. Saimju attīstībai ir arī mīnusi, rapsī saimes ātri var nonākt spietošanas nosakaņojumā, sevišķi, ja netiek laikus paplašināta ligzda.
Esmu dzirdējis, ka rapšos tiek saaudzētas lielas saimes un ja vēlāk nav ienesums, tās var aiziet bojā, jo medus šūnās ir sakristalizējies un bites aiziet bojā badā, jo nevar to izmantot. Varbūt ir bijusi kāda apstākļu sakritība, bet īsti ticēt negribas. Nesen lasīju par doktora Lībiga (Liebig) pētījumu Vācijā, kur aizpagājušajā ziemās saimes pārziemināja uz tīra saulespuķu medus, kuram īpašības ir tādas pašas kā rapsim- tas šūnās kristalizējas. Vairākus gadus iepriekš šādi izmēģinājumi veikti ar rapšu medu un abos gadījumos saimes labi pārziemojušas!
Medus šūnās bija kristalizējies , bet kamola robežās bites medu atsildījušas un padarījušas šķidru. Vai tas tiešām tā ir un vai tas ir spēkā arī Latvijas apstākļos? Vēlētos pāris saimes izmēģināt- ielikt pārziemošanai rapsi. Varbūt kādam ir pieredze?
Poternciāls drauds ir ģenētiski modificētā rapša audzēšana. Pagaidām tā vēl nav problēma, bet noteikti tas būs aktuāli un arī dravniekiem jādara viss, lai šo sērgu Latvijā neievazātu. Nesen tika skatīts likumprojekts par ģenētiski modificēto augu audzēšanu Latvijā, bet neesmu sekojis līdz, kas galu galā ir pieņemts. LBB noteikti šeit jāsaka savs vārds!
Katrā ziņā lobija šo augu audzēšanai un naudas lobēšanai noteikti netrūkst. Zaļo kustībai nav politiska ietekme. Nesen atkal izcēlās pseidozaļais nācijas gods un sirdsapziņa-murkšķa miega gulētājs Emsis. 4.maijā gadījās būt istabā brīdī , kad radio translēja Emša runu Saeimā, kur patētiskā aizkustinājumā tika pieminēta patēriņa sabiedrības radītais posts un Einšteina izteikums par bišu un cilvēces izmiršanu. Skaties 7.novembra ierakstu http://www.dravnieks.blogs.lv/lapa/2/
Emša runas rakstītājs nebija iedziļinājies, ka Alberts Einšteins šos vārdus nav teicis un to pēc viena amerikāņu zinātnieka pieprasījuma apstiprinājis arī Einštena bibliotēkas muzejs Izraēlā. Kāds amerikāņu biškopis gan asprātīgi piezīmēja, ka viņs tic, ka šo vārdu teicis A. Einšteins. Nevis zinātnieks Alberts Einšteins, bet kāds amerikāņu biškopis A.Einšteins (piemēram, Als Einšteins)
Pat ja runas autors to zināja, tad to var neņemt vērā. Tas ka Einšteins radīja relativitātes teoriju gan ir pierādīts un Emša runas „Einšteina citāts” par bitēm ir balta patiesība. Saskaņā ar relativitātes teoriju…
No emšiem pie ežiem. Šis tipiņš mudīgi tipināji pāri ceļam, kad vakarā braucu pie bitēm uz Rāpatiem. Tik mudīgi, ka man nedeva iespēju viņu izglābt, nobremzējot, jo bija jau pārskrējis pāri ceļam. Sākumā sajūsma par par fotoseansu netika izrādīta.
Beigās tomēr uzvarēja ziņkārība.
