Archive for maijs, 2007

Gada jubileja!

Ceturtdiena, maijs 24th, 2007

Pavasaris ir ātrs, saules un nektāra bagāts. Salnas ir gājušas secen (cerams, ka nebūs, ka pirms nedaudz gadiem, kad 7. jūnija salnā (salā -7C) nosala viss, kas varēja nosalt). Bišu saimju attīstība ir strauja un vismaz pāris nedēļas uz priekšu. Sācies ir spietošanas laiks un esmu dzirdējis, ka dravās, kur nav uzspēts laicīgi paplašināt, spieti karājas pa kokiem. Ziņots arī par ienākušiem spietiem. Arī man daļa saimju ir nonākušas spietošanas noskaņojumā.
Ļoti labs ienesums ir no pienenēm, šogad tās zied īpaši bagātīgi un laika apstākļi ir ideāli. Vienā novietnē, kur ,manuprāt, biju pietiekami paplašinājis apkārt plesas pieneņu lauku hektāri –viens vienīgs dzeltens paklājs. Saimes pienesušas magazīnas un gandrīz pusei savilktas māšu kanniņas. Nektārs sanests arī ligzdā un mātei nav vietas, kur dēt.

Tāda pati situācija ir rapša saimēm pie Kuldīgas –tik strauju ienesumu pavasarī vēl nebiju pieredzējis un pietrūkst  rāmīšu, lai veidotu “debesskrāpjus”. Rapsis ir pastiepies līfz pusotram metram.

Vai straujais ienesums un labais pavasaris ir labi ,nezinu, pavasara medus būs, bet līdz avenēm daudzas saimes var izspietot un līdz ar to galvenais –meža aveņu ienesums varētu ciest. Pagājušogad pavasaris bija bez ienesuma un vēlāk iznāca rekordražīgs medusgads. Nevar jau zināt kāds laiks būs aveņu ziedēšanas laikā Visu jau nevar gribēt…. Pareizāk sakot, gribēt jau var, bet nevar dabūt. Un tad tas jau nav veselīgi.Smile

Interesanti, vērot lielo atšķirību starp tām saimēm, kuras stāv mežu vidū un tām, kurām ir pieejami lieli pieneņu vai rapšu lauki. “Meža” saimes ir jūtami atpalikušas (relatīvi) attīstībā, jo ienesuma avotu pašlaik nav tik daudz. Tas varētu izlīdzināt iespējamo ienesumu no meža avenēm.

Bite ābeļziedā.


Ābeļziedi ir , iespējams, pavasara skaistākie ziedi. Lai arī pretendentu uz šo troni, varētu būt daudz un visi gana cienīgi.

Tādi ir pieneņu lauki! “Mācītājmuižas” un “Ērģeļbūves darbnīcas” sarkanie jumti lieliski papildina kompozīciju.

Arī turpmāk laikameļi sola saulainu un vasarīgu karstumu, pat pāri par +30C. Ābeles tūlīt būs noziedējušas, arī pienenes un dabā līdz avenēm ir īss nektāra “caurums”. Iespējams, ka siltais laiks piespiedīs avenes ziedēt ātrāk, tomēr vairāk par temperatūru, ziedēšanas laiku ietekmē dienas garums, bet tas ir nemainīgs katru gadu un darbojas kā stabilizējošs faktors.

Bišu saimju īre un štammtišs

Trešdiena, maijs 16th, 2007

Čaklā strādātāja pienenes ziedā. Vai var būt vēl uzcītīgāka poza?

Arī lielākā māsa neatpaliek. Varbūt pat tā ir mana krokusu kamene?

Kā veras vaļā bumbieru ziedi? Bites tos atver!!!Smile

Gards gan!

No ziediem pie senākiem notikumiem. Šeit viens negadījums. Aprīļa vidū, atsienot plūmes, nepamanīju ka vainaga iekšpušē, sakļauto plūmes zaru un egļu skuju aizsegā ligdzu uzbūvējis un oliņas izdējis putniņš. Ieraudzīju tikai tad, kad visi zari jau bija noņemti. Vēlāk redzēju, ka mazs zaļi dzeltens putniņš ligzdā guļ, bet pēc nedēļas tā bija tukša -kāds zvērs vai lielāks putns bija izpostījis. Varbūt pēc olām, ligzdas tipa un būvēšanas vietas un spalvām kāds putnu zinātājs var noteikt sugu?

Meža zvēri ziemā un dažreiz ne tikai ziemā dzīvojas pa pagalmu un tie mazie kociņi, kuri nav apsieti tiek nograuzti. Tāpēc katru rudeni koku apsiešana ar egļu skujām ir obligāts pasākums. Šeit var redzēt plūmi “Ullena rendklode”, kurā bija ligzda, tālāk vēl apsieta “Komēta”, kuras augļi izmantoti ilustrācijai pagājušas vasaras augusta ierakstam “Īsta manta”.

Bet nu atpakaļ pie bitēm. Varbūt šī ir laba doma arī Latvijā?
dbj maija numurā informācija par to, kā kāda biškopju biedrība, lai piesaistītu cilvēkus biškopībai izīrē bišu stropus. Shēma ir vienkārša –interesents maksā gadā 90 eiro par saimi, piedalās darbos pie saimes un saņem visu medus ražu. Inventāra un materiālu izmaksas sedz, darbus vada un padomus dod biškopības krusttēvs- bišu saimes (saimju) izīrētājs. Tādā veidā biškopībai tiek piesaistīti interesenti, viņiem tiek dota iespēja pamēģināt neieguldot lielus līdzekļus un jau pirmajā gadā iegūt savu medu. Nelielā biedrībā saimes izīrēt pieteikušies jau 15 cilvēki un ja tikai daži no viņiem kļūs par biškopjiem, tas būs ieguvums gan biškopju sabiedrībai, gan dabai, gan galugalā visai sabiedrībai.
Vāciešiem vispār ir ļoti raksturīga īpašība, ko varētu to saukt par hipersocializāciju. Var tikai to apskaust un mācīties. Nelielā ciematiņā var būt vairākas desmit biedrības, sākot no trušu un baložu audzētāju apvienībām, beidzot ar sporta, dabas aizsardzības un dažādu puķu audzēšanas biedrībām. Lielajās pilsētās tas gan vairs nav tik raksturīgi. Arī „Stammtisch” ir tipisks vācu socializācijas produkts un paraugs- regulāri tiekas līdzīgu interešu vai kaut kāda cita vienojoša faktora (piemēram, darbavieta, dzīvesvieta) cilvēki, iedzer alu, diskutē, joko, vienkārši pļāpā. Parasti tas notiek reizi nedēļā un ir štammtiši, kurā par neierašanos jāmaksā soda nauda (disciplinārais sods, piem. 5 eiro), kura krājas kopējā kasē un pēc tam tiek iztērēta kopīgiem mērķiem, piemēram, daļējai kopīgo ceļojumu (tādi notiek pāris reizes gadā) izdevumu segšanai vai arī tiek ieguldīta vērtsūdeņos, piemēram, alū.Smile

Rapsis, emsis un Ezis

Trešdiena, maijs 9th, 2007


Par rapsi tiešām tiek lauzti šķēpi. Man šajā jautājumā nav praktiskas pieredzes (pagājušā gada mēģinājumu var neskaitīt), tomēr esmu par šo tēmu diezgan daudz lasījis un uzklausījis dažādus viedokļus. Tāpēc savs viedoklis ir.
Domāju, ka rapsis ir vairāk iespēja nekā drauds, tas ir labs nektāraugs, kurš nodrošina augstas ražas, pie tam šis ienesums ir relatīvi stabils un labai rapšu medus ražai pietiek ar nedaudzām labām ienesuma dienām. Rapša platības pieaugs, jo šīs kultūras audzēšana tiek atbalstīta Eiropas enerģētiskās politikas ietvaros, dravniekiem ar to jārēķinās un jāprot izmantot. Ja nektārs dabā ir, tas ir jāpaņem!

Tikko atbraukušas, bet jau čakli metas ziedos

Pastāv 2 veidi kā izmantot rapšu ienesumu -medus ražošanai un vājāko saimju attīstībai, lai sagatavotu vēlākam ienesumam. Rapsis ļoti stimulē saimju attīstību, saime ienes daudz putekšņu. Vasaras rapsim nektāra ir mazāk, bet tas ir bagātīgs putekšņu avots un to var izmantot atdaleņu nostiprināšanai jūlijā. Protams, ka arī medus ir, net ievērojami mazāk kā no ziemas rapša. Mēģināšu uzskaitīt rapšu priekšrocības un trūkumus.

Priekšrocības
1. Labs nektāraugs
2. Labs putekšņu avots, stimulē saimju attīstību
3. Stabils ienesums
4. Lielas platības

Trūkumi
1. Ķīmijas lietošana (imidakloprīdu saturošas kodnes kaitē bitēm, nerunājot par miglošanu ziedēšanas laikā, kas ir aizliegta, bet esmu dzirdējis, ka dažkārt to dara)
2. Medus ātri kristalizējas -ja neuzspēj atņemt, pat šūnās un kā teica Henry no foruma, ja neuzspēsi rapsi laicīgi izsviest, tad iemācīsies to ienīst)
3. Medus nav iecienīts pircēju vidū, jo ātri kristalizējas un veido lielus kristālus. Vācu biškopības biedrības biedri izmanto zīmolu „Echter Deutscher Honig” (Īsts vācu medus) un pēc noteikumiem atļauts pārdot tikai krēmveida rapšu medu (aizliegts pārdot šķidru rapšu medu, jo tas ātri kristalizējas, veidojot lielus kristālus un ,protams, dabiski kristalizējušos medu –tas nepatīk pircējiem un mazina lojalitāti zīmolam) Citām medus šķirnēm šādu ierobežojumu nav.
4. Spietošana. Saimju attīstībai ir arī mīnusi, rapsī saimes ātri var nonākt spietošanas nosakaņojumā, sevišķi, ja netiek laikus paplašināta ligzda.

Esmu dzirdējis, ka rapšos tiek saaudzētas lielas saimes un ja vēlāk nav ienesums, tās var aiziet bojā, jo medus šūnās ir sakristalizējies un bites aiziet bojā badā, jo nevar to izmantot. Varbūt ir bijusi kāda apstākļu sakritība, bet īsti ticēt negribas. Nesen lasīju par doktora Lībiga (Liebig) pētījumu Vācijā, kur aizpagājušajā ziemās saimes pārziemināja uz tīra saulespuķu medus, kuram īpašības ir tādas pašas kā rapsim- tas šūnās kristalizējas. Vairākus gadus iepriekš šādi izmēģinājumi veikti ar rapšu medu un abos gadījumos saimes labi pārziemojušas!

Medus šūnās bija kristalizējies , bet kamola robežās bites medu atsildījušas un padarījušas šķidru. Vai tas tiešām tā ir un vai tas ir spēkā arī Latvijas apstākļos? Vēlētos pāris saimes izmēģināt- ielikt pārziemošanai rapsi. Varbūt kādam ir pieredze?

Poternciāls drauds ir ģenētiski modificētā rapša audzēšana. Pagaidām tā vēl nav problēma, bet noteikti tas būs aktuāli un arī dravniekiem jādara viss, lai šo sērgu Latvijā neievazātu. Nesen tika skatīts likumprojekts par ģenētiski modificēto augu audzēšanu Latvijā, bet neesmu sekojis līdz, kas galu galā ir pieņemts. LBB noteikti šeit jāsaka savs vārds!

Katrā ziņā lobija šo augu audzēšanai un naudas lobēšanai noteikti netrūkst. Zaļo kustībai nav politiska ietekme. Nesen atkal izcēlās pseidozaļais nācijas gods un sirdsapziņa-murkšķa miega gulētājs Emsis. 4.maijā gadījās būt istabā brīdī , kad radio translēja Emša runu Saeimā, kur patētiskā aizkustinājumā tika pieminēta patēriņa sabiedrības radītais posts un Einšteina izteikums par bišu un cilvēces izmiršanu. Skaties 7.novembra ierakstu http://www.dravnieks.blogs.lv/lapa/2/ 
Emša runas rakstītājs nebija iedziļinājies, ka Alberts Einšteins šos vārdus nav teicis un to pēc viena amerikāņu zinātnieka pieprasījuma apstiprinājis arī Einštena bibliotēkas muzejs Izraēlā. Kāds amerikāņu biškopis gan asprātīgi piezīmēja, ka viņs tic, ka šo vārdu  teicis A. Einšteins. Nevis zinātnieks Alberts Einšteins, bet kāds amerikāņu biškopis A.Einšteins (piemēram, Als Einšteins)Smile Pat ja runas autors to zināja, tad to var neņemt vērā. Tas ka Einšteins radīja relativitātes teoriju gan ir pierādīts un Emša runas „Einšteina citāts” par bitēm ir balta patiesība. Saskaņā ar relativitātes teoriju…

No emšiem pie ežiem. Šis tipiņš mudīgi tipināji pāri ceļam, kad vakarā braucu pie bitēm uz Rāpatiem. Tik mudīgi, ka man nedeva  iespēju viņu izglābt, nobremzējot, jo bija jau pārskrējis pāri ceļam.Smile Sākumā sajūsma par par fotoseansu netika izrādīta.

Beigās tomēr uzvarēja ziņkārība.