Čaklā strādātāja pienenes ziedā. Vai var būt vēl uzcītīgāka poza?
Arī lielākā māsa neatpaliek. Varbūt pat tā ir mana krokusu kamene?
Kā veras vaļā bumbieru ziedi? Bites tos atver!!!
Gards gan!
No ziediem pie senākiem notikumiem. Šeit viens negadījums. Aprīļa vidū, atsienot plūmes, nepamanīju ka vainaga iekšpušē, sakļauto plūmes zaru un egļu skuju aizsegā ligdzu uzbūvējis un oliņas izdējis putniņš. Ieraudzīju tikai tad, kad visi zari jau bija noņemti. Vēlāk redzēju, ka mazs zaļi dzeltens putniņš ligzdā guļ, bet pēc nedēļas tā bija tukša -kāds zvērs vai lielāks putns bija izpostījis. Varbūt pēc olām, ligzdas tipa un būvēšanas vietas un spalvām kāds putnu zinātājs var noteikt sugu?
Meža zvēri ziemā un dažreiz ne tikai ziemā dzīvojas pa pagalmu un tie mazie kociņi, kuri nav apsieti tiek nograuzti. Tāpēc katru rudeni koku apsiešana ar egļu skujām ir obligāts pasākums. Šeit var redzēt plūmi “Ullena rendklode”, kurā bija ligzda, tālāk vēl apsieta “Komēta”, kuras augļi izmantoti ilustrācijai pagājušas vasaras augusta ierakstam “Īsta manta”.
Bet nu atpakaļ pie bitēm. Varbūt šī ir laba doma arī Latvijā?
dbj maija numurā informācija par to, kā kāda biškopju biedrība, lai piesaistītu cilvēkus biškopībai izīrē bišu stropus. Shēma ir vienkārša –interesents maksā gadā 90 eiro par saimi, piedalās darbos pie saimes un saņem visu medus ražu. Inventāra un materiālu izmaksas sedz, darbus vada un padomus dod biškopības krusttēvs- bišu saimes (saimju) izīrētājs. Tādā veidā biškopībai tiek piesaistīti interesenti, viņiem tiek dota iespēja pamēģināt neieguldot lielus līdzekļus un jau pirmajā gadā iegūt savu medu. Nelielā biedrībā saimes izīrēt pieteikušies jau 15 cilvēki un ja tikai daži no viņiem kļūs par biškopjiem, tas būs ieguvums gan biškopju sabiedrībai, gan dabai, gan galugalā visai sabiedrībai.
Vāciešiem vispār ir ļoti raksturīga īpašība, ko varētu to saukt par hipersocializāciju. Var tikai to apskaust un mācīties. Nelielā ciematiņā var būt vairākas desmit biedrības, sākot no trušu un baložu audzētāju apvienībām, beidzot ar sporta, dabas aizsardzības un dažādu puķu audzēšanas biedrībām. Lielajās pilsētās tas gan vairs nav tik raksturīgi. Arī „Stammtisch” ir tipisks vācu socializācijas produkts un paraugs- regulāri tiekas līdzīgu interešu vai kaut kāda cita vienojoša faktora (piemēram, darbavieta, dzīvesvieta) cilvēki, iedzer alu, diskutē, joko, vienkārši pļāpā. Parasti tas notiek reizi nedēļā un ir štammtiši, kurā par neierašanos jāmaksā soda nauda (disciplinārais sods, piem. 5 eiro), kura krājas kopējā kasē un pēc tam tiek iztērēta kopīgiem mērķiem, piemēram, daļējai kopīgo ceļojumu (tādi notiek pāris reizes gadā) izdevumu segšanai vai arī tiek ieguldīta vērtsūdeņos, piemēram, alū.
