Ienesums pēdējās nedēļās ir vājš. Daba kompensē- pagājušās vasaras rekordienesums, bagātīgais šīgada pavasara ienesums. Cik tad var! Mērenība ir tikums.
Tomēr klusu ceru, ka šogad būs virši, 2 gadus nav bijuši un tas jau ir retums. Meža avenes gāja secen, lai arī laiks bija labs, aveņu platības milzīgas, tomēr ienesums bija vājš. Acīmredzot par sausu un avenes vāji medoja. Nevarētu teikt, ka nemaz, bet tas medus būs vienā spainī ar pavasara medu.
Tomēr- kas gan var būt labāks par polifloro medu- desmitiem dažādu ziedu sajaukums!
No otras puses, aveņu medus ir ļoti iemīļots medusēdāju vidū un žēl, ka šogad tā nebūs. Bet tas jau ir tas kaifs! Katru gadu medus ir citāds, cita ziedu, garšas un smaržu kombinācija. Nu nevar bitēm teikt : „Meitenes, ir pasūtījums un šonedēļ lidojam tikai uz ābelēm, bet pienenes, ievas un pļavu puķes neaiztiekam”  Nevar kā rūpnīcā, ievadīt programmā receptūru un aiziet! Vai kā vistu firmā, kur nabadzītes saspiestas telpā, kuras izmērs daudz neatšķiras no pašas vistas tilpuma, tiek piebarotas ar , piemēram, omega taukskābes saturošu barību, lai iegūtu konkrētu produktu.

Medus ir unikāls, katrā ienesumā, katru gadu citāds. Arī tagad –pavasara-vasaras sākuma medu sviežot, pa novietnēm ir atšķirības, lai arī dažas novietnes dažas šķir tikai pāris kilometri. Kopējā iezīme šim gadam- medus ir tumšāks kā parasti pavasara medus.

Dienas jautājums! Kur bites dzīvo? Atbilde noteikti skan –stropos, koku dobumos. Jā, pat skursteņos un māju sienās. Izrādās, ka bites dzīvo arī benzīna bākās!

Piektdien zvanīja kaimiņš (paskaidrojums pilsētniekiem –Ziemeļkurzemē, tie, kuri dzīvo ap 5 km rādiusā ir tuvākie kaimiņi), ka esot atvedis mājās piekabi ar spietu benzīna bākā.
Īsti nesapratu, ko viņš ar to domāja, pa ceļam uz vienu  novietni sestdienas rītā iebraucu uzmest aci. Tiešām! Pamestā benzīna bākā (neesot lietota, kopš 80-to gadu beigām) iemetusies saime un savilkusi pat šūnas. Te nav variantu, saime ziemā aizies bojā. Tas liecina, gan par bišu lielo pielāgošanās spēju, gan izmisumu, jo nav atradušās piemērotākas vietas. Laikam pamesti stropi un mežā dobumaini koki kļuvuši mazāk. Viens spiets tajās mājās ieviesies arī pārvietojamā vagoniņa sienā.
Nebiju paņēmis līdzi fotoaparātu, bet fotografējot ar telefonu (2 megapikseļi) internetam bilde pietiekami kvalitatīva arī pēc samazināšanas.

Piebraucot pie novietnes, ievēroju, ka no viena stropa izlido daudzas bites. Spiets! Šajā gadījumā biju pats pie vainas, saime bija neliela, uzliku tikai 2 medustelpas un mēnesi nebija būts. Medustelpas pienestas un saime kokos. Spiets ielaidās nelielā eglē un viegli varēju savākt. Arī fotografēts ar mobilo telefonu (samazināts apm. 3x)

Par Sumpurņu ciemu.
Rutku Tēvam (Arvedam Mihelsonam) bija kādreiz populārs romāns „Sumpurņu ciems” un tā darbība norisinās Piltenē un Ugāles vērī, kur latviešu brīvzemnieki dziļos mežos nodibināja apmetni. Jau tad tas bija attāls nostūris, tuvāk gan Ugālei, bet izsenis Piltenes bīskapijas pakļautībā. Šī vieta ir Rāpati, kādreiz neliels ciems, ar brašiem saimniekiem un ap 70 viensētām. Tagad vairums lauku vietā plešas mežs un palikušas vien pāris mājas. Šī ir laba vieta bitēm, sevišķi pavasarī, jo mežā aug daudz lazdas, ir daudzas mitraines ar kārkliem, ievām, krūkļiem. Arī meža aveņu plantācijas. Virši gan vairāk sākas uz Zlēku pusi. Pagājušās nedēļas nogalē izsviedu medu un to var saukt par „Pavasara- vasaras sākuma ziedu medus no Sumpurņu ciema mežiem un pļavām”
Bilde no Sumpurņu ciema bitēm un puķēm raksta titullapā.

Tomēr ne par Kan-ādu, bet Kan-diju un Latv-iju runājam. Šis ir tas gadījums, kad domāju, var darīt abējādi un pareizi var būt arī abos gadījumos. Tiem, kuriem ir maz saimju, tā ir lieliska iespēja paucināties ap savām saimītēm, bet tikpat labi, ja ir plānots agrais ienesums un vajag šajā laikā spēcīgas saimes, un klimatiskie apstākļi iekrīt tādi, ka nevar tos nodrošināt, kandija lietošana var būt pamatota.

Saimes ziemojušas labi, siltā un īsā ziema patikusi. Ar kolēģi Andri pa telefonu pārrunājām ziemošanas nianses, viņš sūdzējās, ka stropus bojājusi cauna un brīnījās, ka mani , mežu vidū, caunas liek mierā. Tad vēl nezināju, ka vienā novietnē, kurā gan ir tikai 4 stropiņi, visus ir bojājusi cauna. Pie tam šī vieta ir vistālāk no meža (cik nu mums Ziemeļkurzemē tas ir iespējams). Bojājumu raksturs ir tāds pats kā Andrim, caunas iekšā nav tikušas, stropus apskrubinājušas no ārpuses.

Saimes caunu bojātajos stropos ziemojušas labi, ir spēcīgas, visas uz 10 rāmīšiem. Netālu no šīs vietas pagājušajā vasarā bija griķu lauki, dažus hektārus nenokūla un griķu ienesums turpinājās arī pēc piebarošanas septembrī.
Šīm saimēm izmantoju augšējās 12 litru barotavas un starp barotavu, kura tiek ielikta magazīnas korpusā un rāmīšiem ir brīva telpa, kurā bites savilka šūnas un sanesa medu.
Fotogrāfija no septembra pēc piebarošanas.

Pārziemināju saimītes ar visām barotavām. Varen spēcīgas, ja tagad sāktos ienesums, būtu medus.

Cīruļi arī trallina. Šī ir viena bilde, kurai vajadzētu pieslēgt cīruļu treļļus, tad būtu īstā sajūta.Tas noteikti ir iespējams, bet tik labi modernās tehnoloģijas nepārvaldu un cīruļu treļļi arī nav iedabūti ciparu formātā.

Dabā ienesuma vēl nav, vismaz pie mums blīgznas vēl nezied. Putekšņi gan iekšā nāk, bet nektāra vēl nav. Bitēm šajā laikā galvenais ir putekšņi, jo barības krājumi ir stropā.

Citādi ir kamenēm, viņa pārziemo vienatnē, bez saimes, un pavasarī sāk būvēt jaunu ligzdu. Siltais laiks tās rosina lidot, bet ienesuma vēl nav un barības (enerģijas) līdz ar to pietrūkst.
Iespējams tas bija iemesls, kāpēc krokusa ziedos bija 2 kamenes, viena vispār vairs nekustējās un gulēja ziedā saritinājusies uz sāniem, otra bezspēkā kūļājās pa zieda vidu.

Ielēju ziedos nedaudz Apiinverta, kas burkā bija palicis no rudens. Kā kamenes sūca cukursīrupu!!! Kā izslāpis ceļotājs, kurš tuksnesī atradis lampu un pēc tā paberzēšanas džins atnesis kasti ar Pilsner Urquell no ledusskapja. Nebiju domājis, ka kamenēm ir tik garš snuķītis,diemžēl, nevienā no bildēm to nevar redzēt.
Tā kamene, kura likās beigta, atžirga pirmā un aizlidoja, otru (lielāko) man nebija laika gaidīt, bet kad atgriezos, arī tās vairs nebija.

 Acīmredzot vainīgs bija enerģijas trūkums un lai arī temperatūras bija maijīgas (+15C), dabā vēl nemedo un spalvainajām bišu māsīcām „degviela” beidzās. Ceru, ka šogad sanēs ne tikai daudzas bites, bet arī daudzas kamenes un domāju, ka viņu vidū būs arī manu „krokusu” kameņu bērni

Kas vēl ir aktuāls? Sulu laiks! Latviskais nosaukums aprīlim ir Sulu mēnesis. Šogad tas sākās agrāk un ieurbu jau pirms pāris nedēļām.
Sulas ir vēl viena no tām bagātībām, kuru patieso vērtību varbūt neapzināmies. „Kas gan var būt labāks par šo” –te tiešām vietā ir Latvijas kulta pavāra firmas teiciens.
Ja vēl padomā, ka dzeramais ūdens daudzās valstīs jau ir problēma un tiek prognozēts kā pēc pāris desmitiem gadu šī problēma samilzīs un kļūs pat par iemeslu lokāliem kariem. Bet mums no bērziem kā no krāna- sulu mēnesī tek sulas –bioloģiski enerģetizēts, garšīgs un supertīrs dzēriens.

Priecīgas Lieldienas un dzeriet bērzu sulas!

Šorīt radio ziņoja- Japānā sākas ķiršu (sakuras) ziedēšana.
Viena no pagājušās nedēļas ziņām bija, ka japāņu meteorologi atvainojas tautai par nepareizo ķiršu ziedēšanas prognozi. Ne jau meteorologi viņiem kaunīgi, bet ķiršu ziedēšanas laiks ļoti nozīmīgs.
Varbūt to var salīdzināt ar mūsu Jāņiem. Tāds pamatīgs  deviņreiz „trīsdiennieks” bez alkohola. Japāņu salas ir izstiepušās dienvidu-ziemeļu virzienā un ķiršu ziedēšanas laiks ir garš, ja tam seko uz ziemeļiem. 
Starp citu, japāņi ir pasaules čempioni medus ēšanā –vidēji 1.4 kg uz iedzīvotāju. Šajā ziņā ar viņiem var sacensties tikai vācieši, kuriem šis radītājs ir apmēram tāds pats. Apmēram trīsreiz lielāks nekā pie mums. Japāņi ir arī ilgdzīvotāji, vai tur medum nopelns, vai zivīm uzturā, vai labajai veselības aprūpes sistēmai, vai spējai iegrimt un sakārtot sevi sakuras ziedos? Varbūt no visa pa druskai…

Interesanta mājaslapa lielai japāņu medus firmai –Yamada Bee Farm. Ja gribat pieteikties darbā, lūdzu rakstiet tikai angliski, japāniski vai korejiski
http://www.3838.com/english/yamada/index.html

Sakuras laiks šogad iestājies ļoti agri. Arī mums ir agrs pavasaris un nedēļas beigas sola īsti pavasarīgu. Varbūt ziedēs lazdas, sniegpulkstenīši ir skaisti, bet gaužām mazs tas prieks, jo meiteņu daudz, bet ziedu maz.
Īstais pavasaris sāksies pēc pāris stundām, tā sakot, „pavasaris ar dokumentiem”

Krievu forumā nesen bija interesanta diskusija par biškopības ietekmi uz biškopju veselību. Biškopību pieņemts uzskatīt par ļoti veselīgu nodarbi un biškopjus par ilgdzīvotājiem, tomēr nekas nav absolūts. Pastāv tāds lietas kā iedzimtība, dzīvesveids un apstākļi. Vārdu sakot, domas dalījās un, manuprāt, ticams apgalvojums ir, ka ja saimju nav daudz, tad biškopība parasti atstāj labvēlīgu iespaidu uz veselību, bet ja darba apjoms ir ļoti liels, tad tas var būt negatīvs faktors –bieža smagumu cilāšana, smags fizisks darbs tveicē u.t.t.

Ļoti interesants materiāls no lekcijas vācu lielākā biškopju interneta foruma pirmajā sanākšanā klātienē, kura notika šā gada sākumā. Lekcijas nosaukums –„Dravošana bez muguras sāpēm” un lielākā daļa būs saprotama arī tiem, kuri vācu valodu nepārvalda. Uzejot uz mazā attēla jāuzklikšķina , lai parādās lielā bilde, tad attēla labajā augšējā stūrī ar kursoru jāuziet, lai parādās „Next” un uz priekšu!
http://www.imkerforum.de/forumtreffen_2007/schmerzfrei_imkern/

Jāsaka, ka mans šis materiāls likās ļoti noderīgs un jau esmu pasmēlies dažas idejas un atziņas. Protams, viena lieta ir dārga tehnika, bet daudz ko var panākt arī, piemēram, pareizi ceļot smagumus vai izmantojot vienkāršas ierīces.

Lai veicas pavasarī!

2. „Dārznieks un revolucionārs” 
Gunas Rukšānes grāmatu par savu vīru, izcilu dārznieku un cilvēku Jāni Rukšānu.
Nevēlos daudz par šo grāmatu rakstīt, tajā ir tik daudz interesanta gan par puķēm, gan Atmodas laiku, gan biogrāfiska materiāla caur kuru atklājas skats uz dažādiem vēstures posmiem, ka pāris vārdos daudz nepateikšu.
Šī grāmata „paņēma” arī ar savu nesamākslotību, dabiskumu, daudzveidīgumu un godīgumu. Jā, godīgumu.
Grāmatai biju uzmetis aci jau Ziemassvētku laikā. Rukšāns bija zināms (protams, neklātienē) no „Dārzs un Drava” un TF laikiem, bet nebiju pārliecināts par grāmatas vērtīgumu un tā kā naudasmaks izmisīgi raidīja fluīdus smadzeņu virzienā, ka pietiek!, pietiek!, tad roka tomēr paklausīja un nolika grāmatu atpakaļ plauktā. Veikalā tā maksāja nepilnus Ls 10. Vēlāk sūtot citu grāmatu no Atēnas, ieraudzīju arī šo. 
Grāmata arī poligrāfiski ir labā kvalitātē,atšķirībā no “Tas notiek Latvijā” , tāpēc mērķauditorijas jubilāram tā varētu būt laba dāvana.

3. „Sili deg”
Mildas Geidānas romāns par padomju laikiem, kad jauna biškopības agronome nevar iedzīvoties komunālajā dzīvoklī Rīgā un dodas atpakaļ uz laukiem. Grāmata biškopjiem!
Kādreiz domāju, ka vēlētos izlasīt kādu romānu, kur varonis dzīves sarežģījumus risina uz biškopības fona, bet neiedomājos, ka tas būs latviski. Nezinu vai romānam ir liela mākslinieciskā vērtība, bet tā ir interesanta lasāmviela biškopjiem, jo visu romānu ir runa par bitēm. Otra vērtība ir tā laika atspoguļojums, arī biškopībā, kas vecā kaluma, kolhoza laiku pieredzējušajiem dravniekiem nebūs jaunums, bet arī viņiem būs interesanti atcerēties jaunības dienas.
Milda Geidāne pati savulaik bijusi kolhoza biškope. Kādu laiku viņa ar meitu dzīvoja arī Ugālē. Atceros, ka meita šad tad zirgā jāja cauri ciematam, zināju, ka viņa tikusi represēta par karoga uzvilkšanu 15.maijā. Šeit informācija no interneta http://vip.latnet.lv/LPRA/trag_dump.htm

Cenu un iegādes informācija
„Tas notiek Latvijā”, izdevniecība ARTE, „Valters un Rapa” –Ls 7.49.
„Dārznieks un revolucionārs” ,Atēna, pirku www.atena.lv –Ls 7.50, Rozes grāmatnīcā cena Ls 9.20.
„Sili deg”, „Lata romāns” sērija, LA izdevniecība, Rozes grāmatnīcā Ls 1.65.